Latest Post

trešdiena, 2016. gada 28. septembris

Pirmais gads- Colette Deko.

Rudenī ir jau gads riņķī, kopš Colette priekš manis pārtapa par ko vairāk kā franču dāmas vārdu manā mīļākajā grāmatā. Zem tā paliku apakšā to visu, ko daru un radu- papīra dekorācijas, kartītes, zīmējumus un citas vizuālās idejas.
 Laiks skrien tiešām lieliem, plašiem vēzieniem, un gada laikā ir pieredzēts gana daudz, lai domātu par jauniem nākotnes plāniem, sperot soli uz priekšu. 

Bet pagaidām par to, kas ir bijis. 
Ir bijusi milzu dzīves skola simtu un vienu reizi pārdomājot to, ko un kā daru. Cik daudz tas vispār nepieciešams, kāda jēga utt. Bet vienmēr tik atgriezos atpakaļ pie Colette ar stingru pārliecību, ka jādara tas, kas tiešām pašam no sirds sagādā prieku, lai cik banāli tas neizklausītos. Tātad, vairāk darīt un mazāk filosofēt, kas, manuprāt, piemeklē katru, kas cenšas attīstīt pats savu ideju. 

Ir izsūtītas, dāvinātas, atdotas tālāk daudz kartītes, katra ar savu lielo "ES", jo ikviena no tām ir paņēmusi manas vislielākās rūpes un labākās domas. Ir zīmēts pa agriem rītiem, un vēliem vakariem, joprojām mācos smuki rakstīt. 

Te varētu daudz un dikti rakstīt, bet labāk jāskatās bildes. 
Lieku te dažas iekšā blogā un redzu, ka tiešām daudz ir rakstīts, taisīts, domāts, lolots un pat ataust atmiņā sen nepaveikti darbi, ko tiešām gribas īstenot, bet kas pazuduši pierakstu klades lapās. 

Un tā sajūta ir pasakaina, kad kāds iegādājas manis veidotu kartīti un nododu tālāk daļiņu sevis. Ceru, ka ar katru kartīti saistās kāds skaists un patiess stāsts. 

Tālāk mazs vizuāls ieskats, bet vairāk var redzēt un sekot līdzi zemāk minētajos sociālajos tīklos, meklētājā rakstot Colette Deko. 





Home, sweet home.

Kur gan citur viss notiek, ja ne virtuvē. 

Ar virteni logā.

Uz kāzām






Colette Deko atrodama 

Kartītes, dekorācijas var pasūtīt un iegādāties rakstot privāti. 

pirmdiena, 2016. gada 12. septembris

Tepat kaimiņos. Sāremā.

Bija nedēļas nogale un bija brauciens tepat uz kaimiņiem- Sāremā sala ( Saaremaa). Vieta,  par kuru daudz un dikti dzirdēts runājam riņķī, bet pašai nebija būts. Tāpēc tāda "nebijušo"kompānija devās ceļā, lai divās dienās kaut mazliet redzētu no tā savrupā skaistuma, kas ir ietilpināts vienas salas robežās mūsu pašu Baltijas jūrā. 
It kā nekur tālu nebijām, Igaunija, tepat kaimiņos. Bet tomēr tur valda pavisam cita nokrāsa.
Varbūt  vienkārši pie vainas "ārzemju"sajūta. Tas, ka ārpus Latvijas robežām. Bet dažbrīd likās, ka koki turpat auga savādāk. Tāpēc ir vērts braukt visur- vai tie būtu Latvijas tālākie nostūri, kaimiņu pagasts vai kaimiņvalsts  tuvākie pieturpunkti.
 Kaut sēdi aiz robežas dažu metru attālumā! Vajag braukt un vajag skatīties. 
Pats labākais, ka pa ceļam gadās, ne vien apbrīnas vērti objekti, bet arī dažs labs, kas izraisa ironisku smaidu vai nesaprašanu. Tas ir atklāšanas prieks no kura jāpaņem visa iespējamā brauciena emociju gamma. 


Izbraucot caur jūras pilsētu Pērnavu ( Parnu), uz kuras ielām izkārtojušās mājas sakrāsotas visos iespējamos toņos, un uz šīm pašām ielām satiekami tik daudz latvieši, ka sajūties gandrīz kā mājās. 

Nu tad pirmo reizi ar prāmi. Kaut mazs un necils, pirmais brauciens paliek pirmais brauciens. 
Kuresāre (Kuressaare), tāda kā Sāremā galvenā pilsēta ar debešķīgām ieliņām, mājām, kafejnīcām un atmosfēru, kas lika pašai sev nosolīties, ka jāatgriežas un kaut visu dienu jāapbrīno vien mājas. Laikam jau tas ir māju fetišs, lai būtu ! 
Viena no neskaitāmajām mājām, kurai nevar paiet garām. Sanāks gandrīz kā reklāma no manis, hah. 


Kuressaare Episcopal Castle.  Pils ar plašumu un varenumu. 

Pats Sāremā gala gals ar bāku, no kuras it kā varot saredzēt pat mūsu pašu Kolkas ragu. Šoreiz  tālāk par krastu neko saredzēt nevarēja- viss vienā miglā.