Latest Post

otrdiena, 2016. gada 1. novembris

Kas notiek rudenī?

Kā tapa šis bloga ieraksts?
Ieskatījos telefona bilžu galerijā un sapratu, ka mans rudens ir pelnījis kādu rindiņu šeit blogā, jo tas ir pilns maziem, sirdi sildošiem brīžiem, kurus nav sanācis laika piefiksēt.
Kopumā rudens ir par atgriešanos ierastajā ritmā pēc sava veida  "vasaras uzpūtības", kas vienreiz gadā ,protams, ir nepieciešama, bet no kuras tomēr mazliet nogurst.
Arī rudens mazpilsētā ir ar darbu pilnām dienām, kad vakaros vienīgā vēlme ir "darīt neko".

Rudenim Cēsīs ir viena ļoti raksturīga iezīme- apkures sezona. Protams, ikvienā vietā saslēdzam savus radiatorus, bet tā kā darba dienas paiet vecpilsētā, šeit lielākoties jāsadzīvo ar malkas apkuri. Iepriekšēja vakarā domājot par malkas loģistikas jautājumiem, bet no rīta gaidot normālu istabas temperatūru un to brīdi, kad pirksti atsals no ledus laikmeta. It kā jau traucēklis, bet tajā pašā laikā uguns krāsnī ir tā, kas cilvēkam, kurš visu dienu pavada pie datora, parāda, ka ne viss ir atrisināms ar vienu klikšķi uz peles. 
Tajā pašā rudens sākumā, kad saule spīdēja vairāk un ar vasaras sandalēm vēl varēja izskriet laukā. 

Colette Deko rudens kolekcijas kartītes. Pilns ieskats  FB lapā. 
Šī nu ir daļa no manis, sākot ar ilustrāciju izveidi, beidzot ar katras kartītes iepakošanu, lai nodotu to tālāk. Pa dzīvi mainās daudzas lietas, bet ir tādas, kas paliek mūžam. Man tas ir papīrs.


Rudens lietus dara fantastiskas korekcijas ar zaļajiem un visiem citiem toņiem dabā.
 Lieki teikt, ka rudens ir apbrīnojams ar savu košumu, mieru un beidzot "oficiālu atļauju"ietīties savās šallēs, lai sagaidītu ziemu. 


Jaukās kafejnīcas nav jāmeklē tikai lielajās, tūristu atzītajās pilsētās. Ādaži var lepoties ar tādu vietu kā Madcafe- gardas pašceptas kūkas, miers, kas nepieciešams svētdienas rītā un, protams, laba kompānija, kas katram pašam jānodrošina. 

Jāiet mežā un jāsaelpojas svaigs gaiss. Nosēžot darba dienas ofisā, tepat uz vietējo Niniera ezeru aizstaigājot gandrīz vai sajūta kā pēc sporta zāles. Tāpēc vairāk un vairāk staigāt. 

Viens no Latvijas arhitektūras lielākajiem skaistumiem- Ungurmuiža. It kā tepat pie Cēsīm ir, bet tikai pēc nodzīvota gada, brīvdienu maršruts aizveda tieši šeit- muižā ar apbrīnas vērtiem sienu gleznojumiem un koši nepārspējamu gleznu izstādi.