Latest Post

otrdiena, 2015. gada 20. oktobris

Colette - par sapņu piepildīšanos, kam palīdzēja "Biznesa ekspresis" un Cēsis.

Colette- papīra virtenes un citas smukumlietas mājai, kas radītas 5cm lidojumam virs zemes. 
Teiktu, ka katra diena ir virtenes vērta. 


Tas ir diezgan tracinoši dzīvot ar sīcošu galvu, kurā mājo neskaitāmas idejas, sajūtas, bet nevarēt nonākt pie kopsaucēja, ko un kā realizēt. Un tad "talkā nāk" īstais dzīves mirklis, kas visu saliek pa plauktiņiem.  

Lielu daļu paldies jāsaka konkursam Biznesa ekspresis ( konkurss jaunajiem uzņēmējiem, koncentrējoties uz visiem Latvijas reģioniem), kas lika pašam priekš sevis nofinalizēt, kas īsti ir tas, ko es vēlos radīt un citiem sniegt. Sev par lielu izbrīnu tiku pat pie biznesa plāna rakstīšanas. Trešajā kārtā netiku, bet tur tāpat viss bija skaidrs- būs, papīra virtenes, būs! 
Ko gan es darītu bez Ilzes, kas vairākas reizes atkārtoja: "Baibon, tev jāpiedalās!". 

Un tam pavisam pa vidu nokļūšana Cēsīs, kas man nezināmā veidā ir devusi iedvesmu pieķerties un realizēt to, ko sen jau esmu gribējusi, un, kur viss notiek sasodīti viegli un viss iedomātais realizējas. Sāk pat palikt bail no saviem sapņiem. 

Labu laiku domāju, kurš būs tas īstais vārds zem kura palikšu  to visu sevis radīto. Protams, ka īstais vārds atnāca nejauši un tad vairs nebija divu domu, par tā pareizību. Tātad šķirstīju grāmatu, kur ilustratīvi tika attēlota Parīze un  vienā no atvērumiem sēdēja dāma zem kuras bija parakstīts tās vārds- Colette. Ziniet, sarkanās lūpas, tumšie mati ar čolku un melnais kaķis viņai rokās ( vienu brīdi, kad domāju par sev piemērotu mājdzīvnieku, apsvēru iespējas par tikai un vienīgi melnu kaķi) nerādīja pilnīgi nekādas šaubas- Colette.

Šķiet, ka šeit kopā savienojas visi tie vizuālie iespaidi, darbošanās ar krāsām, papīriem un visu pārējo sākot ar bērnību, kad viena no mīļākajām smaržām bija jaunu grāmatu smarža vai svaigi sarakstīta lapa ar lodīšu pildspalvu. 

Colette mājo Cēsīs, bet kā saku, skaistuma izplatīšanai nav robežu. 





trešdiena, 2015. gada 14. oktobris

Rudens smaržas

                             Līdz ar kaķa mieru tiek sagaidīts rudens, kad dabas spēks laužas ārā caur visām vīlēm, neļaujot atslābt ne mirkli, - darbi, skolas, talkas un citas lietas, kas padara šo gadalaiku jo īpašāku.

Rudens- tas ir "tuntuļlaiks"- adītas šalles, cimdi, cepures, zeķes- viss , kas dod to mājīgo siltumu. 

Ungurmuiža, kas ikvienā reizē man piespēlē piedzīvojumus. Rīta izbrauciens ar velo uz 15km attālo muižu bija nieks vien, ņemot vērā to visu skaisto, ko nācās piedzīvot. Tas miglainais rīts un lapsu lēkāšana pa pļavu kārtējo reizi atgādināja cik gan tālu ir visu laiku būts no patiesām vērtībām- dabas. 
Kaut pavisam nedaudz, bet pieliku savu pirkstu gastronomisko performanču cikla "Rudens" tapšanā. Pēc visa redzētā gribas teikt, ka ģeniālas idejas nav viena cilvēka radošais lidojums, bet komandas darbs, kas spēj viens otru papildināt, iedvesmot, paturpinot vienam otru. Tās ģeniālas trakās idejas norodas no zila gaisa, bet gan no paša procesa- domājot, darot, izmēģinot un papildinot gan pašam sevi, gan citus. 



Ungurmuižas rudens pārvērtības. 
"Malas" pēcremonta gaismiņu spīdums, kad pašam ir patiess prieks par padarīto, neskatoties uz smilšpapīra noberztām rokām, un drēbju kaudzes, kas iemieso vien remonta putekļu kaudzi.

Bez kūkām nekādi- jāsvin, jāpriecājas un jādodas ciemos, neskatoties uz veicamo attālumu. Tāpat kā bērnībā, brauciens autobusā ir mirklis, kas piesēsties loga pusē, un atslēgties, lai nodotos savam mīļākajam ceļa posmam Cēsis- Līgatne. Pēc tam var sākt meklēt grāmatas, pierakstu blokus un citas noskaņojumam atbilstošas izklaides. 



Uhh, cik labi ir dzīvot zelta rudenī, nevis braukt to skatīties -  Cēsis. Vai tas ir gājiens uz darbu, vai uz veikalu, vienalga kur- tas smukums tepat  apkārt, rokas stiepiena attālumā, ir atrodams un izdzīvojams. Vislabāk tas izdarāms negaidītu ciemiņu kompānijā. 



Kā izrādās pirms gada biju Cēsīs. "Klik"šeit 

otrdiena, 2015. gada 6. oktobris

Tie vēlie Cēsu vakari Malā un visādi muļķīgie dzīves aizspriedumi

Cēsis var lepoties ar  tādu vietu kā Mākslas telpa Mala. 
Vieta, kur iedzert kafiju, palasīt grāmatu vai iegādāties sev vai citam dāvanu no dizaina preču veikalu. Nenoliedzami darbs kafejnīcā man kā izbijušai tipiskai biroja iedzīvotājai, karjeras plānotājai ir nopietns cilvēcisks pārbaudījums, kas ietver 

*vēlas darba stundas- Rīgas dzīves ballītes laikā biju viena no pirmajām "atkritējām" un sērīgu skatu lūkojos māju virzienā, ātri vien izdejojoties un pazaudējot enerģiju tālākam vakara turpinājumam. 

* strādāšanu virtuvē, ēdienu pasniegšanu- uj, turiet tālāk no virtuves, gan jau gatavošu tuvākā nākotnē- šis vienmēr kalpoja par labu aizbildinājumu pašai sev, kad mocīju sevi ar sirdsapziņas pārmetumiem, ka veltu pārāk maz laika dažādiem virtuves saimnieciskiem darbiem. Tagad tīri labi iepatīkas visas tās ēdienu "štelles". 

* es nemūžam nestrādāšu bārā. Nu redz, pēcvidusskolas laikā, kad katrs otrais draugs bija paspējis pastrādāt bārā, es tikai zemenes lasīju un bērnus pieskatīju, jo biju pārliecināta par šī darba nepiemērotību man par visiem 100%- atgūstu iekavēto. Ja godīgi, tad vienmēr likās, ka esmu stipri par neveiklu šim darbam- viss tiks izgāzts, trauki saplēsti utt. Protams, pirmās glāzes ir saplēstas, kaut kas ticis izliets, visu neatceros uz "sitiena", bet tas ir normas līmenī, kas tikai cilvēciski piedodami. Šai kategorijai pieskaitu arī kases aparātu. 


Bet, ja vien Jūs zinātu kādu enerģijas un atkarības devu iedot šie svešie cilvēki, kurus pēc tam ejot uz vietējo izstādi, satiekot sveicini. Kāds gandarījums ir pēc traki grūtas darba dienas aizejot mājās, redzēt savāktu un kārtīgu virtuvi. Un vai tā būtu dzēriena ieliešana vai kūkas pasniegšana, esmu kādu darījusi kaut kripatiņu laimīgāku, un tā ir labāka sajūta, kādu var saņemt darba dienas laikā.  Tas ir kā sava veida adrenalīns, kas ir nepieciešams, jo labāku dzīves un cilvēcības skolu par šo man grūti iedomāties. 

Ja godīgi, pašai liekas pilnīgi jocīgs viss, ko te rakstu. Pirms mēneša vēl par sevi gardi  pasmietos. Šķiet trīs nedēļas ir mainījušas mani kā cilvēku līdz nepazīšanai. Katram varu novēlēt kāpt pāri, izmēģināt, atkāpties no jau esošiem uzstādījumiem savā galvā ( tie ir visbīstamākie), jo aiz tā slēpjas patiesi vērtīga dzīves pieredze. Un nemūžam nedomājat par lietām kategorijās "nekad". Ticiet man, tieši šīs lietas agri vai vēlu piepildīsies. 

Kad telpa sapucēta var piesēst un pasmieties pats par sevi. 

Pienāk tie maģiskie 5dienu/ 6dienu vakari, kad diskobumba spīd spožāk kā citos vakaros. 


ceturtdiena, 2015. gada 1. oktobris

Dzīve mazpilsētā- Cēsis



Cēsis- reizēm dzīvē viss tā sakārtojas, ka nerodas pašam jautājums par notikumu pareizību, jo viss notiek vienā mirklī, ka nespēj nemaz uzdot liekus jautājumus. Laikam mans Cēsu stāsts sākās pirms diviem gadiem, nejauši laimējot grāmatu no Cēsu mākslas salona "Pie Augusta", iegādājoties pierakstu blociņu Brīvdabas muzeja gadatirgū.  Lai to iegūtu īpašumā, neatlika nekas cits kā doties uz Cēsīm pašai un iemīlēties pilsētā, lai pus pajokam draugiem stāstītu, ka dzīvošu reiz Cēsīs, ar domu, ka patiesi to vēlētos. Un redz kā sapņi piepildās, kad tiem pienāk īstais laiks. Četru dienu laikā nomainīju darbus un atradu jaunu dzīvesvietu- bez mazākās piepūles. Visādā ziņā, tik lielu atbalstu no apkārtējiem nebiju gaidījusi. Tas ir izskaidrojams tikai ar vienu, ka tam patiesi bija jānotiek.

Un tiem, kas man prasa, ko es daru Cēsīs, saku- visu. Jā, bez mazākās nožēlas pametu Rīgu. 


Protams, mazpilsētā ir mazāk iespēju, bet te lieliski parādās, cik kurš cilvēks vēlas pats darīt un sasniegt. Vienmēr būs vieglāk čīkstēt, ka mazpilsētā nav, ko darīt un sēdēt mājās pie TV.  Iespējas ir, atliek tikai pašam tās meklēt un īstenot, jo cilvēki ir daudz atsaucīgāki un darboties griboši kā mūsu lielajā Rīgā. Cilvēki vairāk dara, nevis domā, ka visu iedos rokās. 
Šeit viss liekas tik cilvēciski un vienkārši attiecībā pret Rīgas izdzīvošanas sajūtu. Te patiesi liekas, ka var ieelpot un dzīvot, nevis katru dienu mosties ar  sajūtu- šodien strādāšu. Pateicoties tam, ka šeit daba un pilsēta ir viens lielums, nav jāgaida brīvdienas, lai dotos uz mežu, izbrauktu garāku maršrutu ar velo utt. Pat skolas laiku ekskursiju maršruti šobrīd tiek daudz augstāk vērtēti kā toreiz. 

Mežs turpat rokas stiepiena attālumā. Daba un dzīvojamā vide nav divas nodalītas lietas, tas viss ir vienuviet.
Meži kā no pasaku grāmatām un pilni mazo, gardo pūpēžu- jaunatklājums man- pūpēži ir ēdami. 
Tikai nevajag ļaut tiem pāraugt, kad paliek pāri vien putekļu mākonis.  

Vakara noskaņās Mākslas telpā Mala, kurā var  satikt patiesi brīnišķīgus cilvēkus.

Ciemiņu laiks. Nekur tālu tās Cēsis nav, vien tepat Latvijas robežās, nevis kā dažiem liekas, ka pārvācos
 uz otru pasaules malu. Savējos īstos cilvēkus satiks, vienalga cik tālu dzīvos no galvaspilsētas.

Miers šeit ir viennozīmīgi. Liekas, ka būtu nopelnījusi garu atvaļinājumu. Lai vai cik nogurdinoša diena būtu bijusi, tas 15 minūšu gājiens līdz mājām atdod visus zaudētos spēkus un "iepotē" to trakoti labo miera sajūta, kurai būtu jābūt visu cauru dzīvi, atrodoties jebkurā vietā.

Velo izbrauciens pēc avota ūdens. Viena saruna ar vietējo cēsnieku un jaunas, labas lietas tiek atklātas. 

Kādā lietainā dienā devos uz veco Cēsu tirgus teritoriju pēc ziediem. Sēdēja trīs jaukas ziedu tantes,
tur nebija iespējams nopirkt tikai no vienas. Nopirku no katras pa pušķītim un abpusējs prieks garantēts. 


Rudens puķu darbi, ar ikdienišķo skatu uz Cēsu vecpilsētu- viss vienuviet. 

Ļoti liela daļa to cilvēku, kurus ikdienā sastopu, nav īsteni cēsnieki. To varētu nosaukt par veselu jauniešu komūnu, kas te ir atbraukuši no dažādām Latvijas pusēm, atzīstot Cēsis par savām. Tie ir jauni radoši cilvēki, kuri saprot, ka visa dzīve nebeidzas Rīgas robežās, un svarīgākais ir tas kā paši veidojam savu vidi. Prieks, ka šādi cilvēki ir arvien vairāk. 

trešdiena, 2015. gada 2. septembris

Vasarai aizejot * Bye, bye summertime

Septembra sākumā var atskatīties uz aizgājušo vasaru, kas aizgājusi pilnu vēderu zemeņu, neparastiem braucieniem ar Prāta Vētras "7 soļi svaiga gaisa" fona mūziku mašīnā, priekiem- bēdām, un patiesi lielām pārmaiņām vasaras beigās, kas ir kā jauns patiesi aizraujošs sākums manam mīļajam rudenim. Kad jāsāk atcerēties visi vasaras notikumi, patiesi gribas visu pierakstīt, lai pēc iespējas ilgāk to varētu noglabāt atmiņā. 

***

It`s time to look back to gone summer, which was filled  with so much adventures, new feelings , that it`s impossible to write it down here. There was real vacatio in countryside, crazy partys with friends, night rides and at the end of summer some important changes, which is like new start to my dear autumn- yes , I love this season very much. 


Atvaļinājuma brokastu rīti * Vacation breakfast 


Magonēs  * In meadow

Hipnotizējošais magoņu lauks, to skaistumu nevar pat nobildēt- jāredz dzīvē * Hypnotic poppy field

Patiesi izdevās vasarā veltīt kaut nedaudz vairāk laika krāsām kā ierasts * Countryside creative processes


Brīnišķīgs saulriets Engurē ar spontānu peldsezonas atklāšanu * Miraculous sunset in Engure



pirmdiena, 2015. gada 31. augusts

Ziedošās papīra virtenes * Blooming paper garlands

Papīra virteņu nekad nevar būt par daudz, cik daudz noskaņojumu- tik daudz virteņu. Katram istabas iekārtojumam sava, katram garastāvoklim sava, katriem svētkiem un tā šo sarakstu var turpināt mūžīgi.
Laikam lielākais prieks slēpjas to izgatavošanā, jo divas vienādas neatrast un meditatīvs process vakara garumā var sākties, kas ir iesācies jau krietnu brīdi iepriekš, izvēloties īsto un vienīgo papīru, kas bieži vien ir grūtākais, ja izvēlē tiešām tik daudz skaistuma. 

*** 
There is never too much paper garlands at home. For each mood, room, celebration and situation fits different garland. It`s like a meditative process starting with paper selection and ending with making it. There is no two equal garlands and that is a reason why they are so special. Everyone have it`s own personal home decor. 
I can be thankful to Rifle Paper and Carta Pura for such a beautiful paper. 

Carta Pura mazo ziedu raksti mazie karodziņi 


Rifle Paper lielo ziedu lieli karodziņi 

TE virtene svētdienas mieram 
HERE garland for sunday mood 

trešdiena, 2015. gada 26. augusts

Kāzu ielūgumi- mirdzošs mirklis * Wedding invitations- glittering moments

21.augusts ir pagājis, bet šajā datumā apprecējās kāds pāris, kuru svētku radīšanā kaut nedaudz piedalījos arī es ar kāzu ielūgumu izveidošanu. Ja līgava vēlējās rozā un spīdumus, tad tā arī darīju, lai svētku vaininiekiem būtu prieka pilnas sejas, kabatas un spozmes pilns turpmākais ceļš. 

***

Think pink-my first weeding invitations  which was like a big challenge for myself, because of my friends trust. Bride wanted pink and glitters as much as possible, but we decide to be tolerant to fiance. So I hope they had day with big smiles, great emotions and I know- future will be full of  glittering moments. 

Kristīne & Lauris



pirmdiena, 2015. gada 24. augusts

Ikdienas prieks no Meri Meri * Daily dose of joy from Meri Meri

Darba dienas noslēgums ir tieši tik priecīgs, cik paši to radām. Kad diena jau gāž no kājām un  vienīgā doma ir kā ātrāk atrasties mājās, jāpiešauj mazliet prieka dzirkst vakara cēlienam. Šeit labi līdzēja Meri Meri ( zīmola stāsts aizsācies jau 1985.gadā- saulainajā Losandželosā)  papīra bumbas ar kurām vienkārši nevar negribēt nobildēties. Un smaids rotā seju! 

***
After tired working day, when you can only dream about home sweet home, it`s necessary  to find way how to become a little bit happier before going home. In this time helped Meri Meri ( brand story started at 1985. in sunny place - Los Angeles ) paper balls decorations. 
Just some photos and smile is decorating your face :) 

Raibās papīra bumbas no Meri Meri * Speckled paper decorations form Meri Meri.
Spožais dekoltē dekors- īslaicīgi tetovējumi no latviešu zīmola TAADA.AADA* Sparkling neck deco form Latvian brand TAADA.AADA





*Pirms gada rakstīju par zeķītēm-  mazām zeķītēm. 

svētdiena, 2015. gada 16. augusts

Saulkrastu saulessargi * Parasols of Saulkrasti

Saule ar cilvēkiem dara brīnumu lietas. Cik pirmajā brīdī tā iedod nebeidzamu enerģiju, tik nākamajā izsūc katru enerģijas kripatiņu, neļaujot piecelties no rūpīgi izklātās sedziņas. Bet tam laikam vasaras domātas- apgulties un nedomāt, skatoties kā vējš pluina zilisvītraino saulessargu audumu.
Un tad pienāk vakars, kad maigi sūrstošas lūpas un iesauļoti peldkostīmi liek manīt pavadīto laiku saules uzmanības centrā. 


otrdiena, 2015. gada 28. jūlijs

Tetovējums - vasaras mānīšanās * Tattoos- cheating of summer

Agri vai vēlu jātiek pie sava vasaras tetovējuma, tieši tāpēc uz mana pleca uzziedēja Tattly ziedu pušķis. "Tetovē" kurā vietā vēlies,  un paķer draugus uz izbrīnu, ka esi ticis pie tetovējuma, bet īstenībā tā ir kā maza vasaras veselīga mānīšanas, kad var atļauties būt nenopietns. 

***
Once on Sunday on my sholder blossomed flower bunch from Tattly tattoos. Love their slogan- Like a real tattoo, but fake. It`s like a little summer cheating, when it`s allowed to be a little bit frivolous. 
Desing by my favorite Rifle Paper

Viss vienos ziedos * All over in flowers




piektdiena, 2015. gada 24. jūlijs

Upeņu rīti* Blackcurrant mornings

Upeņu rīti, kad upenes ēst pilnām mutēm, līdz rokas un mute iegūst violetīgu nokrāsu.
 Atdzīšos, viens no iemesliem kādēļ cienu šīs ogas ir to krāsa, ko  iegūst to saspiestākonsistencē- violets, parādot visas iespējamās šī toņa tonalitātes. 
Vienu svaigu sauju mutē, otru blenderī un trešo stāvot pie upeņkrūma saspiest rokās, lai sula caur pirkstiem iztek. 

***
Summer mornings is the best time for some fresh blackcurrant dose. They are so much that there is enought for fresh one`s, smoothie and just for standing to the berry bush and press them through fingers to feel it`s texture. 
One of the reason why I love blackccurant is their color inside- violet in different tones .






svētdiena, 2015. gada 28. jūnijs

Papīra virtene svētdienas mieram * Paper garland for Sunday calmness

Svētdienas sajūtas ar papīra virteni. 
Virteni, kura tik daudz ir redzējusi un piedzīvojusi, rotājot gan manu velo, gan tagad mierīgi stāvot uz durvīm. 

***

Sunday feelings with paper garland. Garland which like a real person have huge emotional  mountain while it was decorating my bicycle before and now pecfully lying on the door.  



Cita papīra māksla Origami * Other paper art Origami

trešdiena, 2015. gada 17. jūnijs

Alūksnes puses kripatiņa brīvības un lauku smaržas * A little bit of countryside freedom near the Aluksne

Katras vasaras obligāta sastāvdaļa ir brauciens uz Zeltiņiem, pie draudzenes, kura nu jau kādu laiku atgriezusies savās lauku mājās Alūksnes pusē- Zeltiņos. Šis nav stāsts tikai par sen neredzētu draudzeni, kuru satiekot tikai reizi gadā, liekas, ka būtu satikta pirms mēneša. Šeit ir runa par manis pašas nepārvaramo vēlmi izlausties, aizlaisties prom no pilsētas jezgas, neskaitāmiem cilvēkiem, ko satiec ikdienā, un kaut dažas dienas būt tā brīvi pašam un sajust to mežonīgi labo plašumu sev apkārt, kas tik ļoti pietrūkst Rīgas dzīvē, dažbrīd aizmirstot, ka dzīve notiek arī ārpus tās robežā- tikai pavisam savādākā veidā.

***
It`s like tradition every summer visit my friend which is living in countryside called Zeltiņi, near Aluksne. The story is not only about friendship, but about relaxing outside of Riga and feeling the power of nature as well. Here daily life happens in totally different way than in city, but that is the point of going out of it. To get a little bit of freedom




Savācot burciņā dabas spēku * Power of nature in one glass jar 

Košums dabā visapkārt * Beauty of Latvian nature

Atjaunotais Aleksandra paviljons

Vieta Alūksnē priekš pēcpusdienas kafija * Place in Aluksne for dinner time coffee





trešdiena, 2015. gada 27. maijs

Svētdienas branča atskaņas * Feeling of last Sunday brunch

Svētdienas brančs kalpo par gana labu iemeslu, lai sanāktu kopā ar draugiem uz kopīgām vēlajām brokastīm. Tas patiesi ir jauki satikt draugus mierīgā svētdienā, ar kopēju rosīšanos virtuvē, nevis darba skrējiena vēlā vakarā.
Sanāca vien nopriecāties, cik labi, ka katrs esam tik dažādi- pirmo reizi nogaršoju vegānu pankūkas, kamēr ikdienā turos vien pie savām klasiskajām receptēm. Un kāpēc gan neizdzert šampanieša glāzi svētdienas pirmajā pusē, nevis kā ierastajās svētku dienās. Katra diena un tās daļa ir kā svētki.

***
Sunday brunch is the best reason to meet friends in weekend, not only in daily working days. Most of all I love how different we are- first time I try vegan pancakes, while daily  I make only classical one. And why not to taste glass of champagne in Sunday morning?  I hope that this was start for one wonderful tradition.  Just take your bike, then in market buy some  flower bouquet and You are ready for Sunday.

Ziedi, kas pirkti pie tantiņas Vidzemes tirgū vien pa 1.50eur, bet cik gan daudz prieka tas ir nesis saņēmējam un pašam tirgotājam. Lielisks "ciemakukulis". * Flowers is the best gift for hostess and in any situation. Spring- it`s time for flowers.



otrdiena, 2015. gada 28. aprīlis

Pirmais Tvīda brauciens aizvadīts * My first Tweed Run

Grēks nepiedalīties Rīgas Tvīda braucienā 2015, ja šajā pavasarī esmu tikusi pie jaunās zaļās krāsas mīlestības- divriteņa.

 Lieki piebilst, ka šādi pārvietojoties pa pilsētu, tā šķiet pavisam savādāka un tiek noķertas pavisam citas sajūtas - cita veida attieksme pret pilsētu un kā jaunas pasaules pavēršana pašai sev. Kā ik dienu svārki mugurā, un jāripo pa ielām. 
Šo gadu uzskatīšu par iesildīšanās braucienu, lai izpētītu, kas labs lācītim jeb Tvīda braucienam vederā, lai nākamajā gadā sapostos pēc labākajām brauciena tradīcijām. 

***
My first Tweed run ever is removed. It was like obligatory affair for me, if I get my first bicycle this spring. I guess, I don`t have to explain this amazing feeling when you cross the city by bike. It`s my favorite routine - by bike to work, despite the fact that my work is about 10 minutes far from my home. This was my first experimental Tweed run, to see how everything going, and next year I will take part in my second one Tweed run with more vintage appearance.  



Mana velo dekorācija- papīra karodziņu virtene, kas pa vējam zibēja līdz ar daudzajiem velosipēdiem uz Rīgas bruģa *
Decoration for my bicycle- paper garland with small flower print. Paper from Carta Pura

Brauciena noslēgums Ērenpreisa velo darbnīcas pagalmā ar kopēju foto, koncertu un noskaņu , kas man asociējās ar Anšlava Eglīša grāmatām. * Tweed run destination - Ērenpreiss bicycle repair workshop with collective photo, rock and roll concert and amazing feeling of our Riga.

trešdiena, 2015. gada 22. aprīlis

Akvareļu sapņu mājas * Watercolor dream houses

Ja varētu izvēlēties profesiju, vienalga  cik sirreāla tā būtu, es būtu arhitektūras skatītāja, lai pēc tam gūtie iespaidi gultos uz akvareļu papīra.

Nevis zinātnieks, kas rokas pagātnē, bet vienkārši vēro mājas, to, kas ir šeit un tagad-  kā tās izskatās, kas tajās dzīvo, lai pēc tam uzliktu uz papīra ar krāsām vai uzsūktu māju vizuālos apveidus sevī. Mājām kā celtnēm ir īpašs šarms, divu vienādu nebūs, tām ir tik daudz detaļu, kam pievērst uzmanību- logi, durvis, balkoni, turpinot šo sarakstu bezgalīgi. Aizbraucot vai uz Latvijas mazpilsētu, vai metropoli Barselonu- zinu, ka bildēšu tikai un vienīgi mājas. 

***
If I could choose profession no matter how surreal it is I would just looking at buildings. I don`t talk about historical researches. It`s like social and aesthetic process to see all these details like doors, windows balcony and so on. There no two identical houses and no identical stories about them. If in childhood I painted only women, hope someday it would be houses. I can go to some small town in Latvia or to metropolis Barcelona, but I know that I couldn`t stop of taking photos of houses. 

Zīmēšana, tie ir nebeidzami eksperimenti * Painting, it`s experiments all the time


***

Apmēram pirms gada, pēc skolas laika, pieķēros atkal akvareļiem. Pirmais stāsts par tiem atrodams te.
Approximately before year I discover for me watercolors one more time after primary school. First story you can find here. 

ceturtdiena, 2015. gada 9. aprīlis

Ceturtdienas mirklis- Restorāns Terra * Thursday snapshot- Restaurant Terra


Ceturtdienas mirklis - mirklis no restorāna Terra, kur vienkārši aiziet vakariņās, brokastīs brīvdienu rītā  un ieraudzīt skaistumu detaļās ar daudz, daudz zaļumiem uz galda

***
Thursday  snapshot from restaurant Terra in Riga, where take dinner with friends or breakfast on holiday morning with lot of verdure on table.

svētdiena, 2015. gada 5. aprīlis

Lieldienu svinēšana * Easter celebration

Lieldienu svinēšana ir kā pavasara svinēšana, jo neatkarīgi no laika apstākļiem, šie ir tieši pavasara svētki. 
 Neatņemama sastāvdaļa ir krāsainas olas, vissevišķi, ja starp svinētājiem ir bērni, kas patīkamā nozīmē liek atkal pievērsts lielāku uzmanību svētku svinēšanai ar olu slēpšanu, došanos pēc zaļumiem. Ja ir četras brīvas dienas, grēks nepiedomāt pie svētku atzīmēšanas, ko var lieliski savienot ar pēcpusdienu vietējā kafejnīcā. 

***

Doesn`t matter what kind of weather is outside, Easter is spring celebration. 

Egg painting is the most important process in Easter celebration, especially if you have little children around. In the positive way it makes to pay more attention to celebration process with egg hiding and going after fresh verdure. If there are four days for Easter celebration, there are not other options  as celebrate from whole heart and take brunch in some new local places.  Most important point- go outside of city where is no rush and daily routine. 

Protams, ka mana ola sanāca violetā krāsā. Šī krāsa mani nelaiž vaļā * Of course my egg was purple, for a very long time I`m addicted from this color. 

Dodamies zaļumos * Let`s go for fresh verdure. 

Dekoratīvi papīra akvareļu zaķi * Decorative watercolor bunny 

Krāsains Lieldienu rīts ar krāsainām olām. Šoreiz izmantojām divas metodes- tradicionālo krāsošanu sīpolu mizās un akrila krāsas košākām olām. * This time we used two techniques - traditional painting with onion skin and with acrylic paints for more bright colors.