Starp Veco un Jauno gadu

Pavisam nedaudz palicis līdz Jaunajam Pūķa gadam, kas solās būt pārsteigumiem bāgāts, un neparedzams. Tāpēc jāapsver dažādas iespējas kā pielabināt Pūķi.Viena no tām sagaidīt Pūķa gadu spilgti un koši, nekādas sēdēšanas pir TV. 

 Te vēl kadrs no aizgājušajiem Ziemassvētkiem- vecās labās eglīšu mantiņas- čiekuri, mājiņas, tika izvilkti no vecajiem krājumiem.

Esmu atradusi nākamā gada rokasgrāmatu. Pirms gada vai diviem  man māsa dzimšanas dienā uzdāvināja pūķa kopšanas rokasgrāmatu. Bērnu grāmata, bet interesanti arī pieaugušajam, kuram fantāzija strādā. Piemēram, kā izrādās pūķu galvaskausos var būt apslēpti brīnumaini dārgakmeņi, asinīm piemīt maģiskas īpašības, un to tauki spēj dziedēt aklum. Diezgan noderīgs mājdzīvnieks.   

 

 Ko labu uzzināt šajā grāmatā?

 

Mans novēlējums Jaunajā gadā- katram savu pūķi, ko mīlēt un lolot :)

Tiekamies 2012. gadā! 

Tirgoju dāvanu prieku ( otrā daļa)

Tirgošanās veiksmīgi galā, un var rezumēt divu nedēļu laikā paveikto:

- pārdevēja es pavisam noteikti nevarētu būt- nevaru nostāvēt visu laiku kājās. Kaut gan pati uz vietas biju tikai kādas 5 dienas ( man vēl citi darbiņi, ne tikai tirgošanās) man pilnībā pietika, lai saprastu, ka tas ir pamatīgs darbs.

- Visinteresantāk ir pavērot cilvēkus, paklausīties viņu stāstos. Tā arī konstatēju, ka šogad ir aktuāli ģimenēs veidot dāvanu izlozes, lau nav katram jāpērk dāvana. 

- Sieva pa priekšu ar puķēm rokās, aiz muguras nabaga vīrs, katrā rokā pa maisam. Sieva, protams, jau krietni tālāk tikusi par vīru.

- Sāku saprast, kāpēc veikalos nāk klāt pārdevēji, agrāk tas likās  "riktīgs stulbums". Tagad saprotu, ka tirgojoties aktīvā pārdošana ir efektīvāka, bet, protams, normas robežās.

Un ceru, ka visiem dāvanu maiss ir gatavs, svētki un miers sirdī. 

Priecīgi visiem!

mazais rozā kaķis- vienu tādu nopirka vjetnamiešu tūriste

tas nav kosmoss, bet gan apelsīna- kanēļa ziepes

Tirgoju dāvanu prieku ( pirmā daļa)!!!

Pirms Ziemassvētkiem pašiem jarāda svētki, tāpēc ar Diļļu bodes meitenēm, mazliet patirogojāmies ar daudz un dažādām dāvaniņām. Visām vienojošais- tās tiešām nāk no sirds, jo viss ir ar pašu rokām veidots ( bet ne tikai mūsu). Sadarbojāmies ar brīnišķīgu leļļu meistari, ziepju vārītājiem, rotu veidotājiem, ņēmām talkā savus radiniekus un arī savas čaklās rokas. Tā , lai ne tikai mums pašām prieks, bet arī citiem. Prieks redzēt, un dzirdēt, ka ar mūsu pirkumu ar atrisināta dāvanu problēma, un vairs nebūs jālauza galvu- ko nu pirk?

Tālāk mazs ieskats mūsu dāvanu lādē, kas vēl tikai līdz trešdienai atrodama Ādažu "Apelsīnā".

Šī rūķu meitene kā tikko no pasakas izkāpusi. Mazajām meitenēm ļoti iet pie sirds, un ne tikai mazajām!

Zeķu parāde

Krelles, auskari un citi skaistuma prieciņi. Un pavisam mīļas tās pelēkās vilnas čībiņas, ko tik labi te nevar saredzēt. Bet uzšutās minkas virsū iekaro jebkura sirdi.

"Trejdeviņu" ziepes ar priedes skujām, liepziediem, kliņģerītēm, nātrēm, šokoādi, medu... Absolūtais ziepju favorīts- rabarbers. Tiešām žēl, ka šeit nevar pielikt smaržu klāt. Jūs visi noreibtu :)

Daudz laču ar krāsainiem deguniem. Vienam pūkains vēderiņš, citam košs žābo, un muguspuse vēl citās nokrāsās. Es arī pie viena tiku, bet tas jau cits stāsts.

Vannas piens,  kā arī vannas sāļi, skrubji- svētku, un ikdienas burvībai.

Lielu daļu no šīm dāvanām iespējams iegūt ne tikai pa svētkiem, atliek vien man dot ziņu, un pačukstēšu tālāk!

Sietavas?Kuras?

Sīka, bet svarīga sastāvdaļa tautastērpā- sietavas. Pirms koncerta pašai jāuzmeistaro, bet tur jau tā problēma. No nezin cik mīļākajām dzijām jāizvēlas tās, kuras pīt kopā. Tad vienas uztaisot, rodas cita doma, kā vajadzēja taisīt. Maza pinīte, un prot radīt tik lielas problēmas. Braucot uz Kuldīgas koncertu uztaisīju veselas divas. Nonācu pie secinājuma, ka uz katru koncertu būs jāņem savas sietavas, lai pēc garstāvokļa un tērpa  var pieskaņot.

Kartīšu prieks

 Māksliniece- Daina Lapiņa, 1985. gads

Strauji tuvojas Ziemassvētki, un sākas dāvanu meklēšana, un kartīšu veidošana. Cik noprotu tas paliek arvien aktuālāk pašam sameistarot kartītes. Kā nekā var ielikt tieši savu sirdi, emocijas, mīlestību.Tas ir tik jauki Ziemassvētkos saņemt apsveikumus pa pastu.

Mantu kastē atradu vecās svētku kartītes, un  te dažas ieskatam. Ak jā, un pantiņus arī var pašpikot, lai nav jāraksta pagājušā gada!

1992. gads

Māksliniece- Ramona Šneidere. 1997.gads

Māklsliniece- G. Granga 1986. gads

Otrā Advente sagaidīta

Tā kā iedvesma pirmajā Adventē vēl nebija atnākusi pie manis, adventes vainags tapa tikai uz otro Adventi. Grūti gan nosaukt to par vainagu, drīzāk varbūt dekors, bet  man šogad baigi negribējās ķēpāties ar skujām- gribējas kaut ko pamainīt. Un pats galvenais, ka es pavisam noteikti vēlējos apaļas sveces, pārējais bija pakārtots. Izmēģinot vairākus variantus nonācu pie šī vienkāršā varianta ar apelsīniem, citroniem, un mana iemīļotā linu punktotā auduma. 

 

 

 Kamēr vēl apelsīni- citroni žāvējās. Bet joprojām nav līdz galam sažuvuši.

Gaišu Jums visiem šo Adventes laiku!