Brīdi pirms

Tas bija brīdi pirms negaisa, vienpadsmitos vakarā, kad gaiss sasmacis tā, ka trūkst elpas, un kad trīs meitenes sēdēja meža vidū tajā pavisam jocīgajā vakara gaismā. 

Puķaini svārki, čiekuru mandalas, jasmīni un visam tam pāri vasaras tveice, kas līdzinās grāmatās aprakstītām, kad gribas vien tā viegli nopūsties.

Stāsts ir par tradīcijām. Tradīcijām, kuras nevar lauzt, jo kāda no mums katru savu dzimšanas dienu sagaida Cīrulīšu dabas takās, turpat pie visiem zināmā Žagarkalna. 

Tā nu sasēdušas, runādamas par visu ko un tajā pašā laikā neparko ( tās ir labākās sarunas), un, protams, apspriežot aktuālo laika apstākļu tēmu, jo no tā nekur nevar izvairīties, vasaras smacējošā tveice pārvērtās zibens  izgaismotās debesīs un lietus beidzot noskaloja saules sakarsētos ķermeņus. 

Kas sekoja pēc tam? Pēc tam bija svētdienas pusnakts izlīšana līdz pēdējai vīlītei ar neredzamu Gaujas apveidu takas kreisajā pusē, uz galvas atstājot "sadalīto matu" frizūras, "pandu acis", slēpšanos no krusas autobusa pieturā un citi mēģinājumi nokļūt pēc iespējas fiksāk mājās, jo tomēr vienlaikus maģiskie laika apstākļi, spēj iedvest bijību vienā mirklī. 

Lai vai kā, pat negaiss ir jāizbauda un jāuzsūc, jo tas iedod tādu labu sajūtu, kas liek sajusties dzīvam. 

Un tad mājās puķainie svārki, raibie lakati un pašam sevi bija jāizkarina uz veļas striķa līdz nākamajai reizei. 

Mazdārziņš Cēsu dzīvoklī bez balkona

Grozies kā gribi, bet pavasaris nāk ar nepārvaramu vēlmi pēc  stādīšanas, pārstādīšanas un citiem apzaļumošanas darbiem. Un tam visam komplektā nāk arī vienkārši liderīgas  un bezmērķīgas pastaigas pa  Cēsu tirgu, kur sestdienu, svētdienu rītos ir vesela ziedu tirgotāju  parāde. 

Pat dzīvoklis bez balkona vai lodžijas neattur no tā vieglā pavasarīgā sapņa par saviem krāsainiem augu podiņiem, kas, smuki sakārtoti uz palodzes.

Tāpēc, lai aug lieli un diži baziliki, smaržīgas piparmētras un ziedošas puķes. Kamēr vēl nav tas izsapņotais balkons, lai viss zeļ un plaukst tepat, salikti kastēs, saulainās dienās atverot logu plašāk, lai saules gaisma pietiek gan man, gan jaunajiem virtuves palodzes iemītniekiem.

Jo, kas gan ir labāks par piparmētru tēju, tepat no savas palodzes.

Cēsu dārzniecība.  Ar daudzām siltumnīcām, kur nevar saprast uz kuru pusi skatīties un kur acis likt. Piparmētru pods bija viena rīta gājiena attālumā, kad svarīgāk likās nevis paspēt uz darbu, bet gan ātrāk tikt pie šī smaržojošā poda. Un šī ir liela atbildība, jo katru dienu tiek pieprasīts savs uzmanības mirklis- ūdens un vēlreiz ūdens. 

Uzkāpt ābelē nobrāztām kājām

Jā, jā! Viss plaukst un zied.

Tā zied, ka rodas nepārvarama vēlme to smaržu mākoni iesūkt sevī dziļi iekšā. 

Stāsts nav tikai par sprāgstošajiem pumpuriem zaļojošajos kokos, bet gan arī par ābelēm un ābeļdārziem. Tiem pašiem, kuru ābelēs nobrāztām kājās rāpos augšup, jo vasara taču nebija iedomājama bez asiņainiem un sabrāztiem ceļiem. 

Un šie ir tie pavasari, kuru dēļ biju gatava pamest Rīgu un teikt "Jā" Cēsīm.  Ja Jums liekas, ka Latvijā nevar izjust visus četrus gadalaikus, fiksi dodieties uz mazpilsētu. Te viss košāk un spilgtāk. 

Tā mīļākā Cēsu ābele, turpat centrā, kas tika "iekarota" ar neiedomājamu pieaugušā prieku. Tas ir patiess spēks- uzkāpt un apsēsties ābelē. Ne jau tikai fizisks, bet iekšējs- pacelties kaut nedaudz virs ierastā skatu punkta. 

Pa ceļam uz mājām ik dienu ābeļdārzs ar vecām un sagurušām ābelēm, bet šoreiz šķiet "vecums" dod tām tieši spēku. 

Par grāmatu lasīšanu

Un beidzot esmu sapratusi,
ka lasīšana nebūt nenozīmē tikai tehnisku burtu savilkšanu kopā, lai veidotos viens labskanīgs teikums. 

Pats patīkamākais visā procesā- savas bibliotēkas atjaunošana ar grāmatām un žurnāliem, kuru saturu vērts uzglabāt ilgāk par vienu izlasīšanas reizi. 

Atceros savas pamatskolas literatūras stundas, kad daudz tika uzsvērta jēga no lasīšanas. Ne jau tikai burtu un vārdu automātiska salikšana kopā, bet arī izpratne par to, ko izlasi. Tā visa "izlaišana caur sevi".

Tobrīd tam nepievērsu lielu vērību- atzīmes labas, tad jau lasīt protu. Jā, pratu, jo šobrīd nākas secināt, ka savos 15 gados to esmu pratusi labāk kā šobrīd, kad ir pagājuši vairāk kā desmit gadi. 

Un, lai  vai kā negribētos atzīt, ar katru mirkli šīs spējas pazūd. Kāpēc? Tāpēc, ka ikvienu lasāmvielu esmu sākusi "skrollēt"  kā Facebook, Twitter un Instagram jaunumu lentu, kad ātri pārskrien pāri saturam, aši atzīmējot, kas der un kas ne. Teikumi un izteikšanās paliek tāda neveikla un patizla, meklējot pēc vārdiem ilgāk kā ierasts vai paņemot pirmo primitīvo vārdu, kas gadās, zaudējot un neizmantojot mūsu valodas "dabīgo sulīgumu". 

Bet lasot taču mācāmies ne tikai izprast jēgu , bet arī pieņemt citādo- to, kas mums pašiem nav tik ērts un pieņemams, izprotot un savā galvā analizējot. 

Protams, var teikt- nav laika, daudz darbu un citi ierastie attaisnojumi, kas pašam sāk likties smieklīgi, kas labāk liek apņemties lasīt. Lasīt ar jēgu un izpratni, no pirmā vārda līdz pēdējām. Tāpēc lasu šobrīd visu, kas pa rokai- žurnālus, grāmatas ar mērķi kaut vienu rakstu izlasīt no A līdz Z. 

Un nav tik grūti nemaz izbrīvēt mirkli savās 24 stundās, kad izlasīt kaut vienu lapu no grāmatas. Vienu, bet lēni un ar izpratni. 

Jaunu elpu ieguvuši gan mani gājieni uz grāmatnīcām, kad pietiek vien ieelpot grāmatu smaržu, gan rituāls kā tāds, paņemot grāmatu rokās un izslēdzot mūziku, datoru un visu pārējo, kas ikdienišķi spēj tik ātri novērts uzmanību. 

Jā, pamazām sāku atgūt to agrāko burvību, ko sniedza grāmata, kad visā dienas ritējumā nekam citam nebija jēgas, kā tikai palikt vienai netraucētai un pazust pavisam citā apdrukāto lapu pasaulē.

How to Be Parisian Wherever You are

Līdz ar pavasari

Pavasarī ir

 jāmirdz, jāsmaida,

 jāpriecājas, jāatver plašāk acis,

 jāmiedz acis saulē, 

jāsmaržo gaiss, jāēd puskusis saldējums, 

jādraudzējas ar pretimnācējiem 

un visādi citādi jāuzsūc sevī siltums. Siltums, kas silda ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. 

SKOLA6 - radošo un digitālo industriju centrs Cēsīs ir atklāts.  Vēl pirms telpas tapa tik mājīgas , pagājušajā rudenī, šī bija viena no pirmajām vietām, kur devos, ierasdamās Cēsīs, dienā, kad tapa skaidrs- Cēsīm būs būt. Tad vēl māja gaidīja uz īstajām darba rokām, darbiem un cilvēkiem. 

Colette pavasarīgās kartītes  labiem, siltiem un visādi citādi sirsnīgiem vārdiem.  Kā ierasts, labākās idejas rodas pavisam nejauši, kā, piemēram,  kartītes akvareļu pludinājums tapa atverot rūtiņu kladi piektdienas vakarā ar domu - paķēpāties. Iegādājamas rakstot man ziņu.  Līnijas otrpus-  padomāts par tiem, kam roka nav ievingrināta taisnajās līnijās. 

Tas zilas ziedu mākonis ierastajā māju maršrutā.

Ikdienas prieks no Meri Meri * Daily dose of joy from Meri Meri

Darba dienas noslēgums ir tieši tik priecīgs, cik paši to radām. Kad diena jau gāž no kājām un  vienīgā doma ir kā ātrāk atrasties mājās, jāpiešauj mazliet prieka dzirkst vakara cēlienam. Šeit labi līdzēja Meri Meri ( zīmola stāsts aizsācies jau 1985.gadā- saulainajā Losandželosā)  papīra bumbas ar kurām vienkārši nevar negribēt nobildēties. Un smaids rotā seju! 

***

After tired working day, when you can only dream about home sweet home, it`s necessary  to find way how to become a little bit happier before going home. In this time helped Meri Meri ( brand story started at 1985. in sunny place - Los Angeles ) paper balls decorations. 

Just some photos and smile is decorating your face :) 

Raibās papīra bumbas no Meri Meri * Speckled paper decorations form Meri Meri.
Spožais dekoltē dekors- īslaicīgi tetovējumi no latviešu zīmola TAADA.AADA* Sparkling neck deco form Latvian brand TAADA.AADA

*Pirms gada rakstīju par zeķītēm-  mazām zeķītēm. 

  Before year I wrote about socks - very small socks for one special little lady. 

Tetovējums - vasaras mānīšanās * Tattoos- cheating of summer

Agri vai vēlu jātiek pie sava vasaras tetovējuma, tieši tāpēc uz mana pleca uzziedēja Tattly ziedu pušķis. "Tetovē" kurā vietā vēlies,  un paķer draugus uz izbrīnu, ka esi ticis pie tetovējuma, bet īstenībā tā ir kā maza vasaras veselīga mānīšanas, kad var atļauties būt nenopietns. 

***

Once on Sunday on my sholder blossomed flower bunch from Tattly tattoos. Love their slogan- Like a real tattoo, but fake. It`s like a little summer cheating, when it`s allowed to be a little bit frivolous. 

Desing by my favorite Rifle Paper. 

Viss vienos ziedos * All over in flowers

Pirmais Tvīda brauciens aizvadīts * My first Tweed Run

Grēks nepiedalīties Rīgas Tvīda braucienā 2015, ja šajā pavasarī esmu tikusi pie jaunās zaļās krāsas mīlestības- divriteņa.

 Lieki piebilst, ka šādi pārvietojoties pa pilsētu, tā šķiet pavisam savādāka un tiek noķertas pavisam citas sajūtas - cita veida attieksme pret pilsētu un kā jaunas pasaules pavēršana pašai sev. Kā ik dienu svārki mugurā, un jāripo pa ielām. 

Šo gadu uzskatīšu par iesildīšanās braucienu, lai izpētītu, kas labs lācītim jeb Tvīda braucienam vederā, lai nākamajā gadā sapostos pēc labākajām brauciena tradīcijām. 

***

My first Tweed run ever is removed. It was like obligatory affair for me, if I get my first bicycle this spring. I guess, I don`t have to explain this amazing feeling when you cross the city by bike. It`s my favorite routine - by bike to work, despite the fact that my work is about 10 minutes far from my home. This was my first experimental Tweed run, to see how everything going, and next year I will take part in my second one Tweed run with more vintage appearance.  

Mana velo dekorācija- papīra karodziņu virtene, kas pa vējam zibēja līdz ar daudzajiem velosipēdiem uz Rīgas bruģa *
Decoration for my bicycle- paper garland with small flower print. Paper from Carta Pura. 

Brauciena noslēgums Ērenpreisa velo darbnīcas pagalmā ar kopēju foto, koncertu un noskaņu , kas man asociējās ar Anšlava Eglīša grāmatām. * Tweed run destination - Ērenpreiss bicycle repair workshop with collective photo, rock and roll concert and amazing feeling of our Riga.

TE atskats kā iesāku dienu ar velo braucienu pēc saldējuma * Here some memories how ride for my summer ice cream 

Avian Friends gatavi dāvināšanai * Avian Friends ready for gifting

Mirklis pirms * Moment before

Ja daļa ikdienas paiet tik skaistā vietā kā veikalā Manilla, tad nav problēmas piemeklēt dāvanu arī mazākajiem radiniekiem, kas parasti ir diezgan problemātisks jautājums. Un ja vēl gadās, ka konkrēti tiek pasūtīts Avian Friends Activity journal ( krāsošanas, zīmēšana utt,) vienīgais jautājums par ko lauzīt galvu ir dāvanu papīra izvēle, kam izvēle krita par labu gaisīgajiem gaisa baloniem no itāļu papīrlietu zīmola Rossi.

Spontānās idejas ir tās labākās, tāpēc aizbraucot ciemos un izkāpjot no autobusa turpat tika salāsītas vietējas Latvijas pļavas puķes, lai smaržīgi un saulani kā pati jubilāre.

Ilustrāciju autore ir māksliniece Geninne no Meksikas.Tik daudz košuma un dabas nav redzēts tvienkopus kā viņas zīmējumos. Var apbrīnot ko var paveikt ar akvareļu krāsām. 

***

It`s more easier to choose gift for my little relatives, if part of my daily life is based in such a beautiful place as design paper shop Manilla. 

I had the best variant- I had concrete order Avian Friends Activity journal.  In this situation only one problem was - which one gift wrapping paper I have to choose ( it`s not easier as selection of gift). This time it was paper with colorful baloons from italian stationery brand Rossi.

Spontaneous ideas are the best, so the last accent to gift was flower bouquet from Latvia meadows- taste of summer and fragrant.

Don`t forget to to check out book illustration author  artist Geninne from Mexico. So much brightness and colorful in one place- in her watercolor paintings. You have to see it!


Wish you bright and fragrant gift wrapping ideas! 

Par Sarkano Putnu

Šeit pilnā godībā Sarkanā Putna Taša, ko var iegāties tepat vien COLOR*SISSY Etsy veikaliņā.

Mazliet ar neatnākušās ziemas sajūtu, bet vienlaikus silto "savu lietu"sajūtu. Jo  Tev nenāks pretī desmit cilvēki uz ielas ar šādu tašu viena vienīga iemesla dēļ, ka katra ir unikāla un savādāka un šūta kā atsevišķa individualitāte. 

Bet te sameklē gardos makarūnus

Un šeit iedomājis, kā katru vakaru aizver logu slēģus 

COLOR*SISSY Etsy

Priecīgi, Smaržīgi, Garšīgi- svētki tepat aiz stūra

Pārāk ātri paskrien dienas  milzīgajā ikdienas steigā, tāpēc uz mirkli apstāties un ievilkt vienu dziļu elpu, sanāk vien pa svētkiem. Tagad nedēļa laiks klusumam, pīrāgu ēšanai, muļķīgām Ziemassvētku filmā, kas jau simts reižu kā redzētas, skaistai mūzikai, vislabāk K. Zadovskas vai Iļģu izpildījumā  un citiem svētku rituāliem, kuriem ikdienā nav īstās "garšas". 

RAIBĀS DĀVANAS, ko negriba saiņot vaļā
SARKANKRŪTĪŠA COLOR*SISSY taša ziemīgajai noskaņai
SVĒTKU BROKASTU GALDS  ar svētku labumiem
ZIRGA gads tuvojas
SAPNIS PAR SNIEGU UN SLIDĀM
 COLOR*SISSY EGLĪTES smaržo un mirdz 

sievišķība+elegance

Septembra lielais notikums viennozīmīgi bija Baltijas Pērle. Filmu festivāls, kurā var arī nesagaidīt savu filmu, vai satikt cilvēkus, kuri savu slikto garstāvokli izgāž uz citiem. 

Bet ne par to. Diemžēl dažreiz vienkārši tā gadās.

Mans spilgtākais vakars bija ar Humberto de Givenchy un Cristobal Balenciaga.Tā tiešām bija un ir mode, nevis uzpūsts burbulis. Radot tērpu tika domāts par sievieti, par pašu tērpu kā dzīvu būtni. Galvenais nebija  uztaisīt "kaut kā ", lai tikai būtu. Kvalitāte visaugstākā, un dizainera nepārprotamais ieguldījums visos tērpa tapšanas posmos.

Kā stāstīja, kāda spāniete, kuras māte tērpās tikai un vienīgi Balenciaga tērpos, mirklis, kad beidza pastāvēt Balenciaga modes nams bija briesmgāks par vīra zaudējumu. Apģērbs nebija tikai auduma gabals, bet sevis izteikšanas veids. Tam es varu piekrist atskatoties uz tā laika eleganci, kas mazliet pietrūkst šobrīd.

Abu dizainerus varu raksturot divos vārdos- sievišķība un elegance. Kādēļ abus ? Jo Givenchy bija uzticamākais Balenciaga sekotājs modē. 

 Balenciaga būtība izteikta šajā citātātā no jaunās modes vēstures grāmatas ( NJ Stevenson):

"Lai valkātu viņa radītos tērpus, sievietēm nav jābūt ne perfektām, ne skaistām. Viņa tērpi tās padara skaistas. "

Vairāk info par Balenciaga, modes nama vēsturi var iepazīties dizainera muzeja mājas lapā.

Savukārt Givenchy bija Audrey Hepburn draugs, dizainers vienā personā, bet aktrise bija dizainera mūza visa viņa mūža garumā, kopš tikšanās mirkļa. Givenchy radīja Hepburn tērpus tadām filmām kā Funny Face, Sabrina, kurus apbrīno sievietes vēl tagad.

Manuprāt, modes dizainers ar lielo burtu ir zudis. Šobrīd aktuāli ir sevi nosaukt par dizaineri, kaut gan nemāk ne  griezt, zīmēt, šūt, ieguldīt un atrast pievienoto vērtību. Prot tikai izmest idejas, bet ne realizēt. Protams, ideja  ir svarīgs lielums, bet vai ar to pietiek, lai sevi dēvētu par modes dizaineri.

Par mīlestību!

Līdz manīm filmas parasti nonāk ar novēlošanos. Arī šī oskarotā filma- Walk the line (2005). Filmas pamatā ir kantrī mūziķa Johnny Cash un viņa liktenīgās sievietes  June Carter dzīve. 

Nezinu cik  filmas saturs bija autentisks, jo pirms kāda laika lasīju žurnālā " Santa", ka nebūt viss filmā atspoguļotais atbilst patiesībai. Bet tas neliedz baudīt filmu, tvert kantrī mūzikas skaņas un Reese tērpus. Laiks, kad modē bija sievišķība.

Prieks, ka šī aktrise saņema Oskaru par labāko sieviešu lomas atveidotāju.

Filmā lieliski tiek atspoguļots kā sieviete spēj  "celt" vīrieti. Un pierādās, ka sievietēs tiešām ir liels spēks. Bet, jā,ne vienmēr tas tikai "ceļ".

Tas pats attiecināms arī uz vecāku mīlestību, vai gluži otrādi naidu, negatīvām jūtām, kas tiek vērstas bērnam jau no bērnības, vainojot viņu traģiskos notikumos, kur nav vainīgs.

Filma par mīlestību pret sevi, ģimeniskām saitēm un tiem, ko sastopam, lai mīlētu, jo tam tā vienkārši jānotiek.

Ballīte

Kā tas visiem zināms, vasara ir ballīšu laiks. Šoreiz mazs ieskatas auskaru ballītē, jeb meitenes sarosās, priecē acis un nododas praktiskai atpūtai. Pati  tā arī pie jauniem auskariem netiku- nebiju sagaidījusi savu īpašo auskaru mūzu.
Aiz kadra paliek tas , kas katram nav jāredz: un tā būtu došanās peldē, daži malki šampanieša un mazās klačiņas. Galvenais nebija sameistarot " entos" auskarus, bet sanākt kopā ar kādu praktiskāku iemeslu, lai nevarētu pēdējā brīdī atcelt tikšanos.

Arī mazākā dāma tika pie saviem auskariem. 

Ances radošā uzraudzība un mans izpildījums. 

Auskari, kas netapa ballītes laikā, bet, kuri man " iekrita acīs no Kristīnes ausīm". Kā izrādās arī nektarīnu kauliņi ir liekami ausīs- vismaz grieķi tā dara.

Top, kas skaists un īpašs, ka nav saistīts ar auskariem- vienkārši Dille  piemetās mūsu radošajām izpausmēm.

Mans atklājums- NOA NOA

Pavisam nejauši internetā atklāju dāņu modes zīmolu NOA NOA. To caurstrāvo sievišķība un skaistums. Un bildes kā konfektes, no kurām nevar acis atraut. Sava veida skandināviskais atturīgums un vienkāršums, par ko jau vairākkārt esmu pārliecinājusies, ir man sirdij tuvs.

Pilns ieskats mājas lapā!

Astoņdesmitajos gados diviem brāļiem bija vīzija par sievieti- sieviešķīga, stipra būtne ar saviem sapņiem, bet tajā pašā laikā ar stingru pamatu zem kājām. Tā nu līdz šim laikam šī ideja ir veiksmīgi attīstījusies.
Šobrīd tiek domāts ne tikai par sievietes skaistumu, bet arī par mazajiem modes mīļotājiem.