Līdz manīm filmas parasti nonāk ar novēlošanos. Arī šī oskarotā filma- Walk the line (2005). Filmas pamatā ir kantrī mūziķa Johnny Cash un viņa liktenīgās sievietes June Carter dzīve.
Nezinu
cik filmas saturs bija autentisks, jo pirms kāda
laika lasīju žurnālā " Santa", ka nebūt viss filmā atspoguļotais atbilst patiesībai.
Bet tas neliedz baudīt filmu, tvert kantrī mūzikas skaņas un Reese
tērpus. Laiks, kad modē bija sievišķība.
Prieks, ka šī aktrise saņema Oskaru par labāko sieviešu lomas atveidotāju.
Filmā lieliski tiek atspoguļots kā sieviete spēj "celt" vīrieti. Un pierādās, ka sievietēs tiešām ir liels spēks. Bet, jā,ne vienmēr tas tikai "ceļ".
Tas pats attiecināms arī uz vecāku mīlestību, vai gluži otrādi naidu, negatīvām jūtām, kas tiek vērstas bērnam jau no bērnības, vainojot viņu traģiskos notikumos, kur nav vainīgs.
Filma par mīlestību pret sevi, ģimeniskām saitēm un tiem, ko sastopam, lai mīlētu, jo tam tā vienkārši jānotiek.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru