Kad rudens ir tepat ap stūri, nolēmu veikt tādu kā vasaras mini kopsavilkumu. Diemžēl nepameta sajūta- tulīt, tulīt sāksies vasara. Lai varētu ar visām maņām sajust- vasara ir klāt. Jāatzīst,šī vasara patiesi bija raiba un negaidītiem piedzīvojumiem pilna.
Atliek tikai atcerēties un pasmaidīt.
Atliek tikai atcerēties un pasmaidīt.
Pirmo reizi braucu kārtīgā laivu braucienā- pa Daugavu. Tagad mani ar šo upi saista pavisam citas sajūtas. Braucot ar vilcienu pāri dzelzceļa tiltam, skatos uz Daugavu un saprotu cik gan upe ir bezgalīgs jēdziens, tas nav tikai objekts, kas atzīmēts kartē.
Mans laivu brauciens nebija cīņa pret straumi un krāču pārvarēšana. Tas bija ar matu mazgāšanu Daugavā, , nagu lakošanu, mūzīkas klausīšanos...Nevis stress par to cik daudz nobraukt, bet chill.
The Scoop- Izcila Woody Allen filma, kurā viena no galvenajām lomām tikusi pašam režisoram. Intriga, kas
saglabājas visas filmas garumā, spēlējoties ar manu prātu - ir vai nav galvenais varonis slepkava.
Dziesmas līdz manīm nokļūst dīvainos veidos. Šī No light, No ligt bija zināma jau labu laiku atpakaļ. Vienu vakaru skatoties CSI, sērijas beigās sāka skanet šī dziesmam un BUMS ! Pēkšņi uz to " paskatījos" pavisam citām acīm un ausīm. Viens klikšķis un dziesma skan uz repeat austiņās, ejot pa ielu.
Šovasar bija vēl daudzi brīnišķīgi mirkļi, sajūtas, piedzīvojumi.
Visu nevar spēt uzskaitīt, un nemaz nevajag, savādāk var ko svarīgu palaist garām.
The Scoop- Izcila Woody Allen filma, kurā viena no galvenajām lomām tikusi pašam režisoram. Intriga, kas
saglabājas visas filmas garumā, spēlējoties ar manu prātu - ir vai nav galvenais varonis slepkava.
Saulrieti. Šajā vasarā esmu kā apmāta ar saulrietiem. Varētu tos fotogrāfēt vienu pēc otra. Liekas, ka tas mainās ik pa minūtei un kļūst vēl apbrīnojamāks. Bet diemžēl to nevar nofotogrāfēt. Var, bet tajā trūks realitātes vienreizējā sajūta un kadrs, ko var noķerts tikai un vienīgi ar savu acu skatienu.
Vasaras plānā bija izlasīt grāmatas no mana jau ļoti garā saraksta. Kā zināms, labāk neplānot- neizlasīju nevienu no tām. Bet toties izlasīju kādu, kas nebūt nebija sarakstā- Dž. D. Selindžera " Uz kraujas rudzu laukā". Par jēgu. Par to vai tas ir vajadzīgs, ko daram vai nedaram. Par to cik nozīmīgi ir mazi ikdienišķi sīkumi. Grūti pateikt par ko ir šī vai cita grāmata, katrs saturu uztvers pēc savas unikālas, subjektīvās pieredzes. Bet bija vērts lasīt.
Vislabākie ir nejauši noķerti kadri un spontānas situācijas ar negaidītu iznākumu.
Tādu šovasar bija daudz.
Šovasar bija vēl daudzi brīnišķīgi mirkļi, sajūtas, piedzīvojumi.
Visu nevar spēt uzskaitīt, un nemaz nevajag, savādāk var ko svarīgu palaist garām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru