Mazliet franciskā , mazliet latviskā

 Šonedēļ manās rokās nonāca L` Officiel Paris numurs. Tā kā pircēja nebiju es, bet gan vīriešu kārtas parstāvis, izvēloties starp Vogue un L`Officiel, protams nopirka numuru, kur tēma ir vīrieši. Bet tas gadījās nejauši. Kā izrādās galvenais kritērijas bija, ka Vogue bija plānāks un smagāks. Man tika biezāks žurnāls, viņam vieglāka ceļa soma ( pēc vīriešu loģikas). 

Atverot žurnālu uzreiz pa visām malām lauzās ārā franciskais šarms.Glacēto un "pelēko"lapu sajaukums, dažādi grafiskie tekstu risinājumi, un kā jau atbilstoši numura tēmai - daudz vīrieši.

 Šobrīd baudu vizuālo materiālu, bet, kad atkal atsākšu franču valodas mācīšanos, kārta būs saturam.

Otra šīs nedēļas lasāmviela, nu jau mana bijušā pasniedzēja, Laura Gundara grāmata "Dramatika jeb racionālā poētika". Kā saka pats autors, tā nav grāmata tikai dramaturģijas studentiem, bet arī tiem , kas vēlas pastāstīt patiesu, dzīvē balstītu stāstu, bet tajā pašā laikā aizraujošu.

Visa pamatā ir reāls stāsts, reāla situācija no dzīves. Kas tāds, ko cilvēks spēj saprast un sevi iedomāties attiecīgajā situācijā. 

 Izrāde "Dzin""- projekts TESTS

Ceturtdienas vakarā pabiju Dirty Deal Teatro. Skatījos Vladislava Nastavševa izrādi "Dzin", ar Nacionālā teātra aktieriem. Tikai trīs rindas skatītāju, aktieris rokas stiepiena attālumā. Un tad viņi sadomā nosēsties starp skatītājiem, un Dita Lūriņa ir tieši, tieši man priekšā. Tas viss tik jocīgi, jo pirmo reizi biju izrādē, kur robeža starp skatītāju un aktieri ir tik maza.

Dejā ir spēks!

Dejojot dažādos kultūras namos, rodas ekskluzīva iespēja nobildēties uz vietējo vēderdejotāju fona

Kas liek Tavām acīm mirdzēt, un sirdij straujāk sisties? 

Jau kopš bērnības dejoju tautas dejas,un cik reizes esmu metusi mieru. Bet ... nepaiet ilgs laiks, kad atkal dejoju. Laikam jau tas ir " MANS". Katrreiz domāju, ka šoreiz tiešām pietiks. Emocijas ko  sniedz pati deja un skatuve ir pārāk spēcīgas un atkarību izraisošas.

Bet vienmēr jāpatur prātā, ka tā nav vienkārša palēkāšana pa skatuvi, bet gan smaga darba rezultāts. Pašās beigās tikai ir skatuve un skaists tērps.

Foto- Dzintars Irbe.
Uzvelkot jebkuru tautas tērpu stāja uzreiz paliek staltāka.
Nīcas pilnais tērps viens no maniem favorītiem.

Foto- Billijs Locs. 

Izmēģinot jaunas dejas formas, tehnikas jau manā bijušā kolektīvā " Diždancis".

Vēl tagad atceros tekstu, ko toreiz teicu : 

" Mani sauc Baiba, un esmu tāda mazliet pa gaisu !" 

Deju svētki- 2008.
Mans spilgtākais moments no abiem maniem deju svētkiem. Dzīvā uguns- īsts rituāls, kurā piedalos arī es. Sajūtas kā mazai kosmosa daļiņai.

Mani kaitina, ka vienmēr saka " Dziesmu svētki" pavisam aizmirstot par dejotājiem. 

  Un kādu laiku atkal esmu atgriezusies deju pasaulē. Kolektīvā, no kura var mācīties un mācīties. Pats galvenais, ko esmu iemācījusies- tautas tērpa kultūra. Nekādas sēdēšanas uz brunčiem, un to vilkšana tikai un vienīgi pār galvu, tērps tiek rūpīgi sašūts, lai pilnīgi nekas lieks nenāktu ārā, kam jābūt noslēptam utt.

Tāpat kā darbā arī dejošanā pa vienam pakāpienam jākāpj uz augšu, pieņemot jaunus izaicinājumus  un attīstoties .

Ieslēdz gaismu!

Arnolds Vilbergs- Kvadrātveida metāla stieņu lustra ar iekārtām sarkanbrūna stikla apļu virtenēm.

"Iespējams, ka kādu dienu, no mums visiem mirdzēs gaisma, un tad nebūs vajadzības pēc jebkāda cita gaismas avota"

Gēte

Šis ir mans muzeju pavasaris. Viena izstāde pēc otras mani iepriecina. Šoreiz tā ir lampu izstāde "Gaismas avots" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Droši vien muzejam nebūs vēl bijis tik liels elektrības rēķins kā šīs izstādes laikā. 

Protams, te tikai mazs ieskats visā izstadē. Tas tāpēc, lai saglabātu intrigu, kad paši aiziesiet un to apskatīsiet. Dizaini sākot no 20. gadsimta līdz mūsdienām. Parasti izstādēs kā papildus elements ir mūzika, bet šoreiz tās ir atziņas par gaismu, liekot uz to paraudzīties no dažādiem skatu punktiem.

Baiba Linga -Bērziņa- lampa Love the Bush

INRE- Scandinavian design

Ieva Kalēja- zīmols MAMMALAMPA- lampa Līgava

Piecspulžu lustra ar stikla caurulīšu piekariņiem

Ieva Kalēja- zīmols MAMMALAMPA- lampa Viedā 

Aigars Lenkēvičš- lampa Jubilācija

Andra Gulbe- lampa XXL

Brīvdienas

Jennifer Garant

Klāt jau atkal nedēļas nogale. Un plāni ir daudz un dikti. Līdz ar pavasai nāk saprašana, ka brīvdienas sev liegt nedrīkst neatkarīgi no darāmo darbu apjoma. Mans pavasara moto- brīvdienām būt! 

 Savādāk ar sparu nevar sākt jauno darba nedēļu.

 Pirmais mērķis - izgulēties.

Sestdienas naktī ir doma apmeklēt Kultūras akadēmijas rīkoto nakts filmu skati. Tā kā filmas sāk rādīt
22. 00, galvenais - neaizmigt. Un mana favorīte ir šī:

Nezinu, kā man izdosies to noskatīties, jo filma ir paredzēta tikai 05: 40 .

Svētdienas plānā ir izmēģināt spēkus modernās dejas lauciņā. Visu laiku tikai tautiskās. Jāsajūt arī citas, un jāizmēģina tas par ko sapņots. (Video sākumā  izlaižam reklāmas pauzi)

 

Paldies ikvienam, kas pie šī "brīnuma" nospieda maģisko Like . Tiku starp trīs laimīgajiem, kas tika pie balviņām. Vēl gan gaidu grāmatu, bet pie bloknota, protams, zīmuļa un citiem niekiem tiku no British Council. Lielākais prieks par iepriekšējo Dziesmu un Deju svētku disku, jo starp daudzajiem dejotājiem esmu arī es. Patīkamas atmiņas !

Mana intrepretācija šai pastkartei tapa iepriekšējās brīvdienās, kad darīju visu iespējamo, lai tikai nebūtu jāmācās.

Lai Tavas brīvdienas izdodas! Baudam un izbaudām tās.

Pavasaris

-->

Pavasaris līdzinās mazam puisēnam. Uzmini nu, kas tam aiz ādas! Var tikai zīlēt: būs silts un audzelīgs, bet varbūt pelēks, salts, slapjšs?

Vai saule zaļus asnus aiz ausīm vilks no zemes laukā vai sagriezīsies cīruļputenis? Vai ievziedu laikā, kad tomāti jau iestādīti, neuznāks salna? Visiem zināms, ka ievzieds ir auksts. Kāpēc? Lai atvēsinātu karstos mīlētājus!

Citādi ievu reibumā viņi sasolītu, ko mūžam nespētu izpildīt.

Pavasarī cilvēks iegremdē rokas uzrūgušajā, uzirdinātajā augsnē, viņš skatās uz zemi, gadskārtējo atdzimšanu meklēdams.

Pats atplaukst kopā ar pirmo zaļumu, vēlāk zilo, dzelteno un balto krāsu.

M. Svīre

BAIBA

Jānis Nīgals

Kāpēc gan neuzrakstīt par savu vārda māsu?
Mazāka būdama apvainojos, ka nekas nav manā vārdā nosaukts. Manu māsu vārdos bija nosaukti žurnāli, veikali utt. Bet nejauši uzzināju, ka bija tāda lelle BAIBA. Un cik gan atbilstoši- mugurā tautas tērps. Laikam pašai nezinot būšu iespaidojusies no viņas. Bārtas tautastērps ir īpašš, īpaši svinīga sajūta pārņem to uzvelkot. Pirms pirmo reizi dejoju tajā , tas bijā kā mērķis- nodejot deju tieši Bārtas tautastērpā.

Lelli ražoja rūpnīca "Straume", vēl tagad tiek lietotas šīs pašas rūpnīcas ražotās kafijas dzirnaviņas. Klasiska vērtība, kas nav pievīlusi.

Jānis Nīgals

Man vienalga par aizspriedumiem, kas valdīja pret šo lelli. Lai vai kā būtu bijis, tā joprojām ir palikusi cilvēku prātos, un nav aizmirsta.

"Lelle Baiba pilnībā izgatavota no lietas plastmasas. Arī bizes darinātas no sintētiska materiāla. Tautastērpam izmantots kokvilnas un vilnas audums, izšuvuma detaļas aizstājot ar melnbaltu un krāsainu apdruku. Sietspiedes apdruka izmantota arī vainaga noformējumā, papildinot tā augšējo malu ar sudraba krāsā appūstu plastmasas bumbiņu rindu. Neraugoties uz visu šo nosacīto stilizāciju, etnogrāfisko elementu un ornamentu proporcijas lelles Baibas tērpā saglabātas pietiekami pareizi."
Dizaina studijas 2010. gada maija numurs.

Pēdējais ziemīgais aksesuārs

Viss, pietiek! Pēdējais ziemīgais aksesuārs. Tagad tikai un vienīgi par un ap pavasari.

Bet no kā tapa šie uzroči ?

( roku sildītāji, roku getras :D nezinu kā, lai latviski viņus sakarīgi nosauc)

Atbilde ir sekojoša, no vienas šalles ( krāsa tā pati, kas attēlā). 

Sargātājs no lietus

Kur gan bez Richard Avedon ( viņš mani ir nobūris) 

Nezinu kāpēc, bet viens no maniem mīļākajiem aksesuāriem ir lietussargs. Savu īsto gan neesmu vēl atradusi. Parasti liekas, ka tas ir lieks krāms, vai arī nevaru atrast savai gaumei. Laikam vienkārši patīk tā formas. Bērnībā man šķita, ka tas ir  tikai un vienīgi pieaugušo aksesuārs- pirmā sava lietussarga iegūšana bija lieli svētki ( mantots no omītes ar garo rokturi, kas toreiz bija galīgi nemoderni). 

Renoir

Lietussarga pirmsākumi meklējami Ķīnā 10.-11.gs. p. m. ē. Vispirms gan bija saulessargs, kas bija varas simbols. To nēsāja tikai imperatori un faroni. 

Moschino lietussargs- mans sapnis, kas ceru reiz piepildīsies. Ar šāda veida ilustrācijām ne tikai lietussargi, bet arī krekli, lakatiņi.

Burberry 

Burberry 

Viena no manām mīļākajām bērnības grāmatām. Katrai no 7 māsām citādāks saulessargs, un katra no māsām savā atšķirīgajā tērpā ar savu īpašo talantu- nodarbi. Iesaku izlasīt, tiem,  kas vēl nezina kā radusies varavīksne. 

Ņemu vienu no kleitām ar saulessargu sev!