Kāpēc gan neuzrakstīt par savu vārda māsu?
Mazāka būdama apvainojos, ka nekas nav manā vārdā nosaukts. Manu māsu vārdos bija nosaukti žurnāli, veikali utt. Bet nejauši uzzināju, ka bija tāda lelle BAIBA. Un cik gan atbilstoši- mugurā tautas tērps. Laikam pašai nezinot būšu iespaidojusies no viņas. Bārtas tautastērps ir īpašš, īpaši svinīga sajūta pārņem to uzvelkot. Pirms pirmo reizi dejoju tajā , tas bijā kā mērķis- nodejot deju tieši Bārtas tautastērpā.
Lelli ražoja rūpnīca "Straume", vēl tagad tiek lietotas šīs pašas rūpnīcas ražotās kafijas dzirnaviņas. Klasiska vērtība, kas nav pievīlusi.
Man vienalga par aizspriedumiem, kas valdīja pret šo lelli. Lai vai kā būtu bijis, tā joprojām ir palikusi cilvēku prātos, un nav aizmirsta.
"Lelle Baiba pilnībā izgatavota no lietas plastmasas. Arī bizes darinātas no sintētiska materiāla. Tautastērpam izmantots kokvilnas un vilnas audums, izšuvuma detaļas aizstājot ar melnbaltu un krāsainu apdruku. Sietspiedes apdruka izmantota arī vainaga noformējumā, papildinot tā augšējo malu ar sudraba krāsā appūstu plastmasas bumbiņu rindu. Neraugoties uz visu šo nosacīto stilizāciju, etnogrāfisko elementu un ornamentu proporcijas lelles Baibas tērpā saglabātas pietiekami pareizi."
Dizaina studijas 2010. gada maija numurs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru