Grieķiskās sajūtas

Sākoties vasarai tiku pie siltās zemes Grieķijas Vogue.
 Publisks paldies Kristīnei ! Diemžēl tekstus nespēju saprast, bet to kompensē info no attēliem. Šoreiz jāliek klāt sava izdoma. Un tieši laikā patrāpījās arī pielikums - Vogue Casa.

Kadrējums no Statoil svaigbagetes degustācijas. Bet galvenais ir mans jaunais mīļākais aksesuārs- krelles, kas atceļoja no Grieķijas kopā ar žurnāliem. Pirms tam biju ar krellēm uz Jūs, bet šīs  manu sirdi iekarojušas līdz pēdējam. Varētu vikt pie jebkura tērpa- vasarīgas, vienkāršas, košas, un  no mana iecienītā materiāla koka.

No Grieķijas...

Koks + Elegance

Ņirboši sarkans

Gaisma

Krāsas, kas jāatklāj

 Šis saucas, kad lekcijās nepieciešama atslodze- A4 lpp, kur katru rūtiņu izkrāsoju. Speciāli pirku papildus zīmuļus, lai būtu jaunas krāsas, un, lai pašai interesantāk.

Kad biju maza, krāsu zīmuļi likās, kas ļoti garlaicīgs. Foršāk bija krāsot ar flomasteriem, kam bija košākas krāsas, un laikam jau flomasteri skaitījās modernāki nekā parastie krāsu zīmuļi. 

Tagad gan esmu domas mainījusi. Ar krāsu zīmuļiem iespējama tāda krāsu improvizācija kāda nav iespējama ar flomasteriem- krāsu sapludināšana, jaunu toņu iegūšana, un citas variācijas.

Faber Castell krāsu zīmuļu reklāma- mans iemīļotākais krāsu zīmuļu zīmols. Neko labāku neesmu atradusi. Ar Faber Castell akvareļu zīmuļiem var brīnumus paveikt. Tā ir lieta, ko var daudz un dikti dāvināt, un prieks, ka draugi to arī atceras.

Krāsu zīmuļu dabu var iepazīt tikai ar laiku, jo katrreiz zīmējot iespējams atklāt arvien jaunas tehnikas.
Svaigi nospicēta zīmuļa paņemšana rokās ir kā mazi svētki, jo bieži vien pašai nākas sev aizbildināties, ka nav laika- sliktākais aizbildinājums, kas dzirdēts. Ar to pa vasaru vajadzēs tikt galā!

 BIC

Prieks brīvajā dabā

Brīvdienās, neskatoties uz galīgi nepiemēroto laiku, devos uz Brīvdabas muzeja gadatirgu. Nosalušās kājas un krusa jau sen aizmirsušās, bet labi iespaidi saglabājušies. 

Ietuntulējos divās šallles, un centos saprast kuru vietu vēl nēesmu apskatījusi, jo orientēšanās spējas lielajā  burzmā bija zudušas.

 Un tad vēl cilvēki ar lietussargiem... atbalstu lietusmētelīšus, vai ko citu, lai nav otram acis jābaksta laukā. 

Dullo Diļļu linu krekli un tašas. Drīz taps arī  mans vasaras linu krekls, bet par to citā reizē.

 Katram kāda īpaša detaļa, divu vienādu nav.

Trejdeviņi zāļu ziepes, kas arī bija nopērkamas pie Dillēm.  Tieši Jāņu noskaņās, vissevišķi tās ar zāļu stiebriņiem. Smaržoja jau pa gabalu. 

Itāliešos viennozīmīgi  kūsā  dzīvība jebkurā vecumā. Diemžēl, tāds riktīgs kadrs ar viņiem nesanacā, bet viņu gājiens un prieks, un enerģija , ko viņi izstaroja bija, kas neredzēts. Un visi itāļu gājiena dalībnieki bija cilvēki gados. Tas ir jāredz, to nevar aprakstīt. 

Skābā sejas izteiksme izsaka visu: salst , gribas mājās, bet tomēr gribas visu apskatīt. 

Labi, ka paliku, jo pēc tam  vismaz sevi  iepriecināju ar Annas Liepas lūpu balzāmu un vēl dažiem gardumiem.