Lillā spēks

Aizspriedumi par lillā krāsu saglabājušies līdz mūsdienām- tā esot vecmeitu krāsa. Beidzot varēšu šajā sezonā mierīgi ģērbties savā mīļākās krāsas apģērbā, jo tā ir viena no šīs sezonas aktuālākajām krāsām (jāmēģina nesaplūst ar masu). Toņi visdažādākie. 

Šajā krāsā uzrunā tās sulīgums un dziļums. Tā vienkārši ir mana krāsa. Pašai nemanot tā ir ienākusi manā ikdienā visdažādākajās izpausmēs.

 Kā teikts Vogue, ja agrāk šajā krāsā tērpās tikai aristokrāti, tad šajā sezonā tā ir sezonas aktualitāte, un tajā ģērbsies ikviens.

lavandas- vēlās vasaras smarža

 māju sajūta 

Chanel

Christian Dior

 dzija+siltums

no dabas

skandināvu Ceannis

Jaunā sezona

Šādas ēnas uz VEF tilta pamanīju tikai tagad, kad tiltam iets pāri neskaitāmas reizes. Varētu domāt, ka tā bijusi pirmā saulainā diena, kad šķērsoju šo tilttu. 
Biežād der paskatīties zem kājā un apkārt sev. Var atklāt neticamas lietas 

Septembrim piemīt svinīga noskaņa, 
lai gan   pati 1. septembrī nedevos uz skolu ar puķēm rokās un lentām matos. Pat mācoties augstskolā 1. septembris ir kā jauns sākums pēc nosacītās vasaras atpūtas.
 Pēc maniem novērojumiem cilvēki  " jaunu dzīvi sāk " 3 reizes gadā- Jaunajā gadā, dzimšanas dienā un 1. septembrī.

Mani dažāda veida pārmaiņas, atklājumi  piemeklēja līdz ar septembra sākumu.   

Uz kādu laiku mājas ir atrastas.
 Uz laiku.
Lai vēlāk atkal sakrāmētu mantas un dotos meklēt nākamo "savu" vietu. Visā pārvākšanās trakumā esmu sapratusi, cik gan maz mantas ir nepieciešams. Lielākā daļa no iepriekšējās iedzīves stāvēja kastēs, un nebūt nejutu trūkumu pēc tās.

Kaut gan esmu latviete, spāņu valodu saukšu par savējo. 
 Dēļ tās skaņas, emociju gammas un kopējās kultūras iezīmēm. Izrādās spāņu ziepju operu skatīšanās bērnībā nav bijusi velta- vismaz kāda daļiņa vārdu bija zināmi. Tagad dodu priekšroku spāņu kino.
Tikmēr no amerikāņu kino priekšroku dodu Woody Allen  filmai ar Penelop Cruz par un ap Barselonu.

Pārmaiņas arvien turpinās.
 Kamēr rakstīju šo rakstu..

Pieknaģējam krāsas

 Kāmēr visas sarunas un notikumi risinās par un ap 1. septembri, es parunāšu par knaģiem. 

Par manu 1. septembri būs nedaudz vēlāk, kad būšu apradusi ar kārtējo savas dzīves jauno situāciju.

Ko darīt ar veciem koka veļas knaģiem un pēdējām krāsu paliekām ? Jautājums lieks- jāapkrāso knaģi. Un pēc tam piespraud bildes, saspraud gar puķu poda malu utt. Jāļauj vaļa izdomai.

Jāizmanto viss, kas mājās pieejams- krāsas, pildspalvas, krāsainie zīmuļi un pat nagu laka ( to uzklāj pašās beigās, nostiprinot ar krāsām paveikto).

Rezultāts neparedzams.

Krāsainu un košu Tev jaunās sezonas sākumu :)