Par grāmatu lasīšanu

Un beidzot esmu sapratusi,
ka lasīšana nebūt nenozīmē tikai tehnisku burtu savilkšanu kopā, lai veidotos viens labskanīgs teikums. 

Pats patīkamākais visā procesā- savas bibliotēkas atjaunošana ar grāmatām un žurnāliem, kuru saturu vērts uzglabāt ilgāk par vienu izlasīšanas reizi. 

Atceros savas pamatskolas literatūras stundas, kad daudz tika uzsvērta jēga no lasīšanas. Ne jau tikai burtu un vārdu automātiska salikšana kopā, bet arī izpratne par to, ko izlasi. Tā visa "izlaišana caur sevi".

Tobrīd tam nepievērsu lielu vērību- atzīmes labas, tad jau lasīt protu. Jā, pratu, jo šobrīd nākas secināt, ka savos 15 gados to esmu pratusi labāk kā šobrīd, kad ir pagājuši vairāk kā desmit gadi. 

Un, lai  vai kā negribētos atzīt, ar katru mirkli šīs spējas pazūd. Kāpēc? Tāpēc, ka ikvienu lasāmvielu esmu sākusi "skrollēt"  kā Facebook, Twitter un Instagram jaunumu lentu, kad ātri pārskrien pāri saturam, aši atzīmējot, kas der un kas ne. Teikumi un izteikšanās paliek tāda neveikla un patizla, meklējot pēc vārdiem ilgāk kā ierasts vai paņemot pirmo primitīvo vārdu, kas gadās, zaudējot un neizmantojot mūsu valodas "dabīgo sulīgumu". 

Bet lasot taču mācāmies ne tikai izprast jēgu , bet arī pieņemt citādo- to, kas mums pašiem nav tik ērts un pieņemams, izprotot un savā galvā analizējot. 

Protams, var teikt- nav laika, daudz darbu un citi ierastie attaisnojumi, kas pašam sāk likties smieklīgi, kas labāk liek apņemties lasīt. Lasīt ar jēgu un izpratni, no pirmā vārda līdz pēdējām. Tāpēc lasu šobrīd visu, kas pa rokai- žurnālus, grāmatas ar mērķi kaut vienu rakstu izlasīt no A līdz Z. 

Un nav tik grūti nemaz izbrīvēt mirkli savās 24 stundās, kad izlasīt kaut vienu lapu no grāmatas. Vienu, bet lēni un ar izpratni. 

Jaunu elpu ieguvuši gan mani gājieni uz grāmatnīcām, kad pietiek vien ieelpot grāmatu smaržu, gan rituāls kā tāds, paņemot grāmatu rokās un izslēdzot mūziku, datoru un visu pārējo, kas ikdienišķi spēj tik ātri novērts uzmanību. 

Jā, pamazām sāku atgūt to agrāko burvību, ko sniedza grāmata, kad visā dienas ritējumā nekam citam nebija jēgas, kā tikai palikt vienai netraucētai un pazust pavisam citā apdrukāto lapu pasaulē.

How to Be Parisian Wherever You are

Līdz ar pavasari

Pavasarī ir

 jāmirdz, jāsmaida,

 jāpriecājas, jāatver plašāk acis,

 jāmiedz acis saulē, 

jāsmaržo gaiss, jāēd puskusis saldējums, 

jādraudzējas ar pretimnācējiem 

un visādi citādi jāuzsūc sevī siltums. Siltums, kas silda ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. 

SKOLA6 - radošo un digitālo industriju centrs Cēsīs ir atklāts.  Vēl pirms telpas tapa tik mājīgas , pagājušajā rudenī, šī bija viena no pirmajām vietām, kur devos, ierasdamās Cēsīs, dienā, kad tapa skaidrs- Cēsīm būs būt. Tad vēl māja gaidīja uz īstajām darba rokām, darbiem un cilvēkiem. 

Colette pavasarīgās kartītes  labiem, siltiem un visādi citādi sirsnīgiem vārdiem.  Kā ierasts, labākās idejas rodas pavisam nejauši, kā, piemēram,  kartītes akvareļu pludinājums tapa atverot rūtiņu kladi piektdienas vakarā ar domu - paķēpāties. Iegādājamas rakstot man ziņu.  Līnijas otrpus-  padomāts par tiem, kam roka nav ievingrināta taisnajās līnijās. 

Tas zilas ziedu mākonis ierastajā māju maršrutā.