Atkal esmu sapratusi, ka dzīvoju lielā žurnālu kaudzē. To laikam sauc par atkarību. Un lai cik žēl nebūtu jāmet laukā, un Jaunajā gadā jākrāj jauna kaudze. Negribas nemaz rēķināt cik daudz naudas esmu iztērējusi. Bet vismaz esmu nonākusi pie dažiem secinājumiem žurnālu pirkšanā:
- svarīgākais iemesls, man šķiet, kāpēc tos tik daudz es pērku ir iedvesma, to man izdodas saņemt no smukajiem glancētajiem žurnāliem.
-sajūta turot rokās jaunu, smaržīgu žurnālu ir pasakaina. Tāpēc arī pati pērku nevis paņemu no citiem ( tos kurus tiešām pašai gribas turēt rokās)
-pa laimi pamazām atsijājas pērkamo žurnālu klāsts- "Santa"diemžēl man šķiet ir sevi izsmēlusi, par ko pārliecinos jau kopš rudens, "Cosmopolitan" tiešām paņemu tikai no citiem. Ja nu vienreiz nopirku vasarā braucot uz jūru, ko pašķirstīt ( vairāk neko ar šo žurnālu nemaz nespēju izdarīt). Prieks, ka "Deko"iznāk reizi divos mēnešos - nauda ietaupās, bet savādāk, tiešām vērts pirkt. "Lilit"pērku tad, kad zinu, ka gribas daudz un dikti lasīt, un iedziļināties.
- pastāv tomēr arī tādi žurnāli ko nepērku, ja abonē māsa vai kā tā
- esmu sākusi pirkt žurnālus pat par ēst gatavošanu- vecums nenāk viens
- un pat bildē nevaru ielikt visus savus žurnālu veidus. Šī gada apņemšanās trīsreiz apdomāt pirms ņemu rokās jaunāko žurnālu veikalā
Kaudze jau bija tik liela, ka nebiju citu variantu kā vēlreiz visu pāršķirstīt un "uz redzēšanos". Dažus žurnālus tomēr pataupīšu
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru