Aizgājušajās brīvdienās beidzot atgriezās pie manis radošā mūza.
Galvenais tās motīvs bija ziedi. Īstenībā jau apnicis, ka atnākot pavasarim visu laiku runā par sauli, iedvesmām, puķēm. Bet,kad gan par to runāt un domāt, ja ne tagad. Tas notiek spontāni. Tik ļoti esam sailgojušies pēc siltuma un košuma visapkārt.
Runājot par ziediem, ne tikai kā par objketu, kas jāaplaista, vērts pieminēt Annas Sakses " Pasakas par ziediem". Skolā man tās bija bail lasīt, jo zināju, ka būs sliktas beigas. Beidzot esmu gatava lasīšanai, jo vairs negaidu pasakas tikai ar laimīgām beigām. Un skats uz ziediem pavisam cits. Īstenībā ticu, ka katrā puķē mājo maza, maza dvēselīte.
Ak, jā!
Liels paldies kādai labai draudzenei, kura zināja, kurus krāsainos zīmuļus man dāvināt.
Mīļā sirds BEIDZOT!!!!!!!!!!!
AtbildētDzēstSen jau bija laiks:))
Visam pienāk savs laiks ;)
AtbildētDzēst