Starp Veco un Jauno gadu

Pavisam nedaudz palicis līdz Jaunajam Pūķa gadam, kas solās būt pārsteigumiem bāgāts, un neparedzams. Tāpēc jāapsver dažādas iespējas kā pielabināt Pūķi.Viena no tām sagaidīt Pūķa gadu spilgti un koši, nekādas sēdēšanas pir TV. 

 Te vēl kadrs no aizgājušajiem Ziemassvētkiem- vecās labās eglīšu mantiņas- čiekuri, mājiņas, tika izvilkti no vecajiem krājumiem.

Esmu atradusi nākamā gada rokasgrāmatu. Pirms gada vai diviem  man māsa dzimšanas dienā uzdāvināja pūķa kopšanas rokasgrāmatu. Bērnu grāmata, bet interesanti arī pieaugušajam, kuram fantāzija strādā. Piemēram, kā izrādās pūķu galvaskausos var būt apslēpti brīnumaini dārgakmeņi, asinīm piemīt maģiskas īpašības, un to tauki spēj dziedēt aklum. Diezgan noderīgs mājdzīvnieks.   

 

 Ko labu uzzināt šajā grāmatā?

 

Mans novēlējums Jaunajā gadā- katram savu pūķi, ko mīlēt un lolot :)

Tiekamies 2012. gadā! 

Tirgoju dāvanu prieku ( otrā daļa)

Tirgošanās veiksmīgi galā, un var rezumēt divu nedēļu laikā paveikto:

- pārdevēja es pavisam noteikti nevarētu būt- nevaru nostāvēt visu laiku kājās. Kaut gan pati uz vietas biju tikai kādas 5 dienas ( man vēl citi darbiņi, ne tikai tirgošanās) man pilnībā pietika, lai saprastu, ka tas ir pamatīgs darbs.

- Visinteresantāk ir pavērot cilvēkus, paklausīties viņu stāstos. Tā arī konstatēju, ka šogad ir aktuāli ģimenēs veidot dāvanu izlozes, lau nav katram jāpērk dāvana. 

- Sieva pa priekšu ar puķēm rokās, aiz muguras nabaga vīrs, katrā rokā pa maisam. Sieva, protams, jau krietni tālāk tikusi par vīru.

- Sāku saprast, kāpēc veikalos nāk klāt pārdevēji, agrāk tas likās  "riktīgs stulbums". Tagad saprotu, ka tirgojoties aktīvā pārdošana ir efektīvāka, bet, protams, normas robežās.

Un ceru, ka visiem dāvanu maiss ir gatavs, svētki un miers sirdī. 

Priecīgi visiem!

mazais rozā kaķis- vienu tādu nopirka vjetnamiešu tūriste

tas nav kosmoss, bet gan apelsīna- kanēļa ziepes

Tirgoju dāvanu prieku ( pirmā daļa)!!!

Pirms Ziemassvētkiem pašiem jarāda svētki, tāpēc ar Diļļu bodes meitenēm, mazliet patirogojāmies ar daudz un dažādām dāvaniņām. Visām vienojošais- tās tiešām nāk no sirds, jo viss ir ar pašu rokām veidots ( bet ne tikai mūsu). Sadarbojāmies ar brīnišķīgu leļļu meistari, ziepju vārītājiem, rotu veidotājiem, ņēmām talkā savus radiniekus un arī savas čaklās rokas. Tā , lai ne tikai mums pašām prieks, bet arī citiem. Prieks redzēt, un dzirdēt, ka ar mūsu pirkumu ar atrisināta dāvanu problēma, un vairs nebūs jālauza galvu- ko nu pirk?

Tālāk mazs ieskats mūsu dāvanu lādē, kas vēl tikai līdz trešdienai atrodama Ādažu "Apelsīnā".

Šī rūķu meitene kā tikko no pasakas izkāpusi. Mazajām meitenēm ļoti iet pie sirds, un ne tikai mazajām!

Zeķu parāde

Krelles, auskari un citi skaistuma prieciņi. Un pavisam mīļas tās pelēkās vilnas čībiņas, ko tik labi te nevar saredzēt. Bet uzšutās minkas virsū iekaro jebkura sirdi.

"Trejdeviņu" ziepes ar priedes skujām, liepziediem, kliņģerītēm, nātrēm, šokoādi, medu... Absolūtais ziepju favorīts- rabarbers. Tiešām žēl, ka šeit nevar pielikt smaržu klāt. Jūs visi noreibtu :)

Daudz laču ar krāsainiem deguniem. Vienam pūkains vēderiņš, citam košs žābo, un muguspuse vēl citās nokrāsās. Es arī pie viena tiku, bet tas jau cits stāsts.

Vannas piens,  kā arī vannas sāļi, skrubji- svētku, un ikdienas burvībai.

Lielu daļu no šīm dāvanām iespējams iegūt ne tikai pa svētkiem, atliek vien man dot ziņu, un pačukstēšu tālāk!

Sietavas?Kuras?

Sīka, bet svarīga sastāvdaļa tautastērpā- sietavas. Pirms koncerta pašai jāuzmeistaro, bet tur jau tā problēma. No nezin cik mīļākajām dzijām jāizvēlas tās, kuras pīt kopā. Tad vienas uztaisot, rodas cita doma, kā vajadzēja taisīt. Maza pinīte, un prot radīt tik lielas problēmas. Braucot uz Kuldīgas koncertu uztaisīju veselas divas. Nonācu pie secinājuma, ka uz katru koncertu būs jāņem savas sietavas, lai pēc garstāvokļa un tērpa  var pieskaņot.

Kartīšu prieks

 Māksliniece- Daina Lapiņa, 1985. gads

Strauji tuvojas Ziemassvētki, un sākas dāvanu meklēšana, un kartīšu veidošana. Cik noprotu tas paliek arvien aktuālāk pašam sameistarot kartītes. Kā nekā var ielikt tieši savu sirdi, emocijas, mīlestību.Tas ir tik jauki Ziemassvētkos saņemt apsveikumus pa pastu.

Mantu kastē atradu vecās svētku kartītes, un  te dažas ieskatam. Ak jā, un pantiņus arī var pašpikot, lai nav jāraksta pagājušā gada!

1992. gads

Māksliniece- Ramona Šneidere. 1997.gads

Māklsliniece- G. Granga 1986. gads

Otrā Advente sagaidīta

Tā kā iedvesma pirmajā Adventē vēl nebija atnākusi pie manis, adventes vainags tapa tikai uz otro Adventi. Grūti gan nosaukt to par vainagu, drīzāk varbūt dekors, bet  man šogad baigi negribējās ķēpāties ar skujām- gribējas kaut ko pamainīt. Un pats galvenais, ka es pavisam noteikti vēlējos apaļas sveces, pārējais bija pakārtots. Izmēģinot vairākus variantus nonācu pie šī vienkāršā varianta ar apelsīniem, citroniem, un mana iemīļotā linu punktotā auduma. 

 

 

 Kamēr vēl apelsīni- citroni žāvējās. Bet joprojām nav līdz galam sažuvuši.

Gaišu Jums visiem šo Adventes laiku!

reklāmas, ko negribas pārslēgt

Lielākoties sākoties reklāmam TV  vai nu gribas pārslēgt  uz citu kanālu, vai vispār izslēgt laukā TV. Manā skatījumā labākās reklāmas ir mašīnām, telefoniem, televizoriem, jo viņi var atļauties ieguldīt daudz naudas labā reklāmā. Protams, atšķiras viena produkta reklāma pie mums Latvijā, un citur ārzemēs. Bet šīs 2 reklāmas skatījos ar prieku, nedomājot, ka to īstais mērķis ir kaut ko man pārdot.

Rīga, mana Rīga

Iespaidojoties no "Staro Rīga" atradu A.Čaka dzejoli "Rīgai". No tā ko redzēju šī gada gaismas festivālā, uz mani vieslielāko iespaidu atstāja "Rīgas raksti " Doma laukumā. Nekādu super efektu, bet Čaka dzeja kopā ar vārdu rakstiem, un stilīgo mūziku fonā nespēja atstāt mani vienaldzīgu. 

Idejas autors: Rihards ŠeŠo

Nēsmu pati nekāda īstā rīdziniece, bet tomēr kādu laiku pārsvarā tajā dzīvojot,esmu to pieņēmusi par savas dzīves svarīgu sastāvdaļu, un laikam pavisam nemaz negribētu no tās atvadīties. Kā nekā esmu iekārtojusies gandrīz Rīga sirdī- Čaka ielā- drūzma, daudz cilvēku, kas vienā brīdī piegriežas, bet nākamajā pēc tā visa sailgojas. Sava veida maģija.

 Lasot šo Čaka dzejoli, paskatījos uz to ar pavisām citām acīm. Kurš gan labāk spētu attainot Rīgu, kā Čaks,

Rīga, mana Rīga, tevi mīlu es,
Zelta bezdelīga, laimes šūpoles.

Cik daudz skarbu moku izcietusi tu,
Dod man savu roku, lai to noskūpstītu.

Tev kā saldu trauku laiki jūru nes,
Viņā lai tavs augums līkst pēc atveldzes.

Rīga, tik uz augšu kopā celsimies.
Līdzi tev es augšu, viss man labāk ies.

Rīga, tik uz priekšu, veco projām met,
Tad es arī liekšu to, viss man labāk ies.

Rīga, sirmā Rīga, kas tu esi man:
Līksma, ruda stīga, kas virs galvas skan.

Jaunā, skaistā Rīga, augšup mani nes
Tā kā bezdelīga un kā šūpoles.

Rīga, laimes ciba, kuģu klēpis salds,
Lai kā saules ziba mirdz tavs augums balts.

Rīga, mana Rīga, tevi mīlu es,
Zelta bezdelīga, laimes šūpoles.

DIOR somiņas tapšana

Nedēļu vēlos sākt ar aizraujošu zīmola Dior video, kur parādīts somiņas tapšanas process- ieskats no somiņas piegriešanas līdz modes skatei.  Viens ir apbrīnot plauktā redzamo, bet kas pavisam cits redzēt kā top ekskluzīvā somiņa, kas ir oriģināls roku darbs.

Tikko kā skatījos ar Dior reklāmas seju Marion Cotillard filmu "Midnight in Paris" un kā vienā tā otrā lomā viņa mani paķēra ar savu akcentu runājot angliski. Šis video bez aktrises, bet ir atrodami Dior reklāmas rullīši, kur Marion gan dzied, gan skaisti "iznes" pasaules zināma zīmola ekskluzīvo somiņu. 

par mazajām pēdiņām

Ne jau tikai lielajiem uz auksto ziemu ir nepieciešamas sildīties,tāpēc šoreiz ,mazo pēdu zeķītes. Laikam pats grūtākais bija nofotgrāfēt. Kā fotoaparāts tiek pagriezts pret manu mazo modeli, tā uzreiz viņam skaidrs, ka kaut kas notiek un nebūt netaisās mierīgi iepozēt ar savām jaunajām zeķītēm.

Un, protams, ka netika ņemts tik ļoti sabiedrības iemīļotais puiku gaiši zilais tonis. Tieši otrādi puikām vajag košos, aktīvos toņus ( kā jau dabā iekārtots ).

Karinam uz pakaramā

Kas gan padara mājas par īpašu vietu, ja ne mazi sīkumi, Vieni no tiem ir pakaramie, kas šobrīd atguvuši otro elpu.  Arī es esmu tikusi pie savā īpašā eksemplāra, bet re kur atradu vēl dažus uz kuriem prieks uzkarināt savu mīļāko kleitu, somu vai ko citu, ko sirds kāro.

  Amanda B shop 

Amanda B shop

"Funny Face" jeb piedzīvojums modes pasaulē ar Audrey Hepburn

Atkal jau pie visa vainīgas kino vēstures lekcijas ;)Meklējot filmu, ko noskatīties priekš filmas analīzes,  atcerējos par "Creative Latvia" blogā ievietoto modes  filmu sarakstu, kas jāredz katram modi mīlošam cilvēkam (nākamā no saraksta būs "A Single Man"). Zināju, ka vēlos skatīties, ko skaistu un vizuāli baudāmu. Un lūk,1957. gada filma "Funny Face" ar Audrey Hepburn. 

 Iespaids nav vārdos aprakstāms, filma vienkārši jāredz, bet te pats galvenais: 

Hubert de Givenchy tērpi Audrey Parīzes fotosesijās īsts sapnis, ko papildina aktrises šarms. Dizainers  ar aktrisi sadarbojās kā dzīvē tā arī filmās kopš filmas "Sabrina"( 1954). Labu rakstu par Audrey var atrast septembra "Lilit". Kā izrādās pirmās zvaigžņu smaržas, kas tika radītas bija Givenchy aromāts tieši šai sievišķības pārpilnajai aktrisei. 

Fotogrāfiju uzņemšanas momenti ir kā mazs maģisks mirklis , jo nezin kādu fotogrāfijas gala rezultātu parādīs.  

-->

Un kā gan bez Richard Avedon, un bez viņa fotogrāfijām žurnāla redakcijā pie sienas. Viņa veidotie filmas titri ir kā atsevišķš makslas darbs- fotogrāfijas un ilustrāciju apvienojums. 

Video mana favorīt dziesma, kas manuprāt vislabāk raksturo filmu, un ievada skatītāju filmas noskaņās. Viss notiek labākajās mūzikla tradīcijās. Rozā pasaule modes žurnāla redakcijā, ko papildina spilgti montāžas elementi.

4dienas mirklis

Man bieži gadās, ka vēlos ko parādīt, bet tam nav īpaša stāsta. Tie ir mirkļi, kas klusām  uzrunā, ievesmo, vai atsauc atmiņā patīkamus momentus, un ar kuriem gribās dalīties ar citiem.

Un visiem skaistu rudenīgu dienu.  Pārāk neskrienat, lai kaut vai ar acīm var nobildēt savus mirkļus.