Rīga, mana Rīga

Iespaidojoties no "Staro Rīga" atradu A.Čaka dzejoli "Rīgai". No tā ko redzēju šī gada gaismas festivālā, uz mani vieslielāko iespaidu atstāja "Rīgas raksti " Doma laukumā. Nekādu super efektu, bet Čaka dzeja kopā ar vārdu rakstiem, un stilīgo mūziku fonā nespēja atstāt mani vienaldzīgu. 

Idejas autors: Rihards ŠeŠo

Nēsmu pati nekāda īstā rīdziniece, bet tomēr kādu laiku pārsvarā tajā dzīvojot,esmu to pieņēmusi par savas dzīves svarīgu sastāvdaļu, un laikam pavisam nemaz negribētu no tās atvadīties. Kā nekā esmu iekārtojusies gandrīz Rīga sirdī- Čaka ielā- drūzma, daudz cilvēku, kas vienā brīdī piegriežas, bet nākamajā pēc tā visa sailgojas. Sava veida maģija.

 Lasot šo Čaka dzejoli, paskatījos uz to ar pavisām citām acīm. Kurš gan labāk spētu attainot Rīgu, kā Čaks,

Rīga, mana Rīga, tevi mīlu es,
Zelta bezdelīga, laimes šūpoles.

Cik daudz skarbu moku izcietusi tu,
Dod man savu roku, lai to noskūpstītu.

Tev kā saldu trauku laiki jūru nes,
Viņā lai tavs augums līkst pēc atveldzes.

Rīga, tik uz augšu kopā celsimies.
Līdzi tev es augšu, viss man labāk ies.

Rīga, tik uz priekšu, veco projām met,
Tad es arī liekšu to, viss man labāk ies.

Rīga, sirmā Rīga, kas tu esi man:
Līksma, ruda stīga, kas virs galvas skan.

Jaunā, skaistā Rīga, augšup mani nes
Tā kā bezdelīga un kā šūpoles.

Rīga, laimes ciba, kuģu klēpis salds,
Lai kā saules ziba mirdz tavs augums balts.

Rīga, mana Rīga, tevi mīlu es,
Zelta bezdelīga, laimes šūpoles.