Ziema ierodas kā dāma uz pirmizrādi: baltā, vizuļojošā tērpā līdz brokāta kurpju purngaliem, galvā - zelta diadēma, spoža kā pusnakts pilnmēness. Viņa ir neaprēķināma, pārsteidz gan kalendāru, gan zintniekus. Kādugad parādās priekšlaikus, bet citreiz aizkavējas un savu vietu ieņem, kad pirmais cēliens jau tuvojas beigām. Ne jau klusām uz pazemīgi ieslīd, lai kādu netraucētu, nē, nāk pašapzinīgi, nebaidoties no pāmetumiem. Jo viņai netrūkst arī pielūdzēju un gaidītāju.
Fragments no M.Svīres stāsta
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru