Esmu viena no tām, kurai patīk pārcilāt omītes, tantes jaunības dienu lietiņas, jo tām piemīt sava veida burvība- lietas kā no cita laikmeta. Un vakar ieraudzīju pavisam ko jaunu, ( interesanti, jo apskatāmais sortiments katrreiz nemainās).
Lūk,uzgāju lūpukrāsu, ko bez atvēršanas es nemūžam nepateiktu, ka tā ir lūpukrāsa. Metāla flakoniņš, un ar tik košu toni iekšā. Jāsaka, ka tā labi saglabājusies no 20. gs vidus, kaut gan tonis uzkrāsojot vairs nav tik košs.
Iepakojums pavisam vienkāršs ( grūti iedomāties tagad lūpukrāsas šādā iepakojumā), bez vāciņiem, ko var pazaudēt. Sānā mazs slēdzītis, ko bīdot uz augšu- leju, augšā iznāk ārā košais brīnums.
Starp citu pirmās lūpukrāsas lietoja, jau Senajā Mezopotāmijā. Kleopatrai lūpukrāsas bija no saspiestām karmīna vabolēm, bet spīdumu ieguva no zivju zvīņām , kas saturēja perlamutru.Par laimi tagad ikdienas lūpukrāsas iegūšnas process ir daudz vienkāršāks.
Lai vai kā sarkanām lūpām piemīt maģisks spēks.
patiesībā, tagad arī ir šitādas izbīdamās, esmu redzējusi tādas higēniskās.
AtbildētDzēstjā uz to pusi ir, bet šī nav no plastmasas, bet no metāla. Pavisam citas sajūtas nekā plastmasu paņemot ;)
Dzēst