Lidojot

 
Ziniet, kāpēc es vakar nenokritu uz ledus ? Jo biju tiiik laimīga, ka atrados 5 cm virs zemes, un pārvietojos lidojot. 

Šādu efektu izraisīja viena vienīga vārda diena. Ja bērnībā galvenais bija dāvanas, tad tagad tās ir tikai un vienīgi sajūtas, ka otrs man ir veltījis savās labās domas šajā dienā. Dāvanas paliek, tikai kā mazs papildus  bonusiņš.

Un , kā, lai nelido, ja diena iesākas ar spožu sauli. Atnākot uz darbu, likās, ka kāds aizmirsis iepriekšējā vakarā izslēgt gaismu ofisā. Bet nē, saule visu dienu.Viennozīmīgi varu teikt, ka man ir labākie kolēģi. Viņi prot radīt īstās sajūtas. Sarkanu rožu pušķis tagad rotā manu galdu, un sejā smaids ikreiz uz tām paskatoties. Ja ne smaids sejā, tad viennozīmīgi sirdī.

Vēl daudzi mazi sīkumi, kas saliekas kopā un rada vienu brīnišķīgu dienu. Un zinu, ka pagājušā naktī bija vērts pusnaktī cept ābolmaizi, lai arī es kaut mazliet spētu iepriecināt.

Ar 4. decembri tiešā nozīmē katru gadu sākas manu svētku sezona.
 Beidzot tiešām jūtos gatava svētkiem, tieši sajūtu ziņā. 
Līdz šim viss notiekošais par un ap svētkiem, gāja man garām. Vienu brīdi likās, ka pārvērtīšos par Grinču. Tikai nevis citiem nozagtu svētkum, bet vēl trakāk -sev. Jo kāpēc neizmantot decembri kā laiku, lai mazliet savādāk, caur sapņaināku prizmu paskatītos uz pasauli un ticētu lielajam svētku brīnumam, un tam, ka pasaule var kļūt labāka ar vienu vienīgu smaidu. 

Katram nesanāca pateikt paldies, tapēc daru to tagad.
Saku lielu, lielu PALDIES.

Jūs esat fantastiski!!!