Vietas, kur sākās turpinājums

Šī nedēļa ir bijusi un joprojām ir īpaša.

 Top mans pirmais raksts, kas vairs nav domāts publicēšanai blogā, bet kādā portālā (šobrīd bez detaļām). Nezinu, kādas ir sajūtas gaidot bērnu, bet šobrīd tiešām liekas, ka izauklēju savu pirmdzimto. Daudz darba vēl priekšā, lai izprastu, saprastu, mācētu. Bet visu atsver līdz šim   bijušās četras interesantās sarunas ar četriem dažādiem cilvēkiem, un  pavisam dažādās vietās. Kā sev par pārsteigumu secināju, nevienā no tām nebiju bijusi.  Katru dienu pārliecinos cik gan maz zinu par pilsētu un tās cilvēkiem, kurā  dzīvoju.

3 vietu stāsti

Ikdienā diezgan daudz nākas apgrozīties pa Dominu, katrreiz uz grāmatnīcu- kafejnīcu POLARIS skatos ar šaubām, kā uz kādu mistisku vietu. Man nav iebildumu pret krievu valodu utt., bet savā ziņā atgrūda kafejnīcas izkārtne krievu valodā. Paradoksāli, bet tikšanās tika sarunāta tieši tur. Un labi, ka tā. Franču mūzika, interjers kā provinces kafejnīcā, grāmatas turpat plauktos. Lai gan kopumā bija jūtams latviskā, franciskā, krieviskā mikslis, tā tiešām ir vieta, kur vērts iegriezties, ja nepieciešams padzert kafiju. Dominas rajos nevar izcelties ar vietām draudzīgai pasēdēšanai, tāpēc šī ir lieliska vieta, kur baudīt mazo kafejnīcu auru ārpus centra komplektā ar patīkamu apkalpošanu un nesteidzīgu vidi tirdzniecības centra kontekstā.

Kafejnīca TAKA  atrodas tik populārajā Miera ielas republikā. Tā kā ikdienas maršruts iet garām šai ielai, nevis cauri, TAKĀ nebija būts. Dažādība un košums interjerā, ļaujot izvēlēties atpūtināt dibenu uz cieta vai mīksta krēsla. Bet kopējais iespaids kā manas tantes dzīvoklī - daudz dažādu lietiņu, ko gribas sajust, apčamdīt. Diemžēl šim procesam nepietiek ar vienu reizi. Kā zināms parasti šādos dzīvokļos, ar katru reizi atrodas jauni pārsteigumi, neļaujot vietu izprast līdz galam.
 Pieprasītākās vietas  pie loga, kur  var paspēt pie reizes noķert Miera ielas autentiskumu. Tēja servēta veco laiku servīzēs, atsaucot atmiņā savējās, kas stāv skapī ietītas avīzē, ar domu, ja nu kādreiz noder. Iespējams pienāks laiks  arī manai vecajai servīzei, jo pamazām izeju ārā no posma, kad nepieciešams tikai viss jaunākais, neprotot novērtēt lietas ar savu stāstu.

Centra gaisotne meklējama   kafejnīcā MAIZE uz Ģertrūdes ielas. Bišu stropa efekts- sanēšana un mudzēšana pie ieejas. Jo kā paspēju notvert, īpašniekam, kas nav latvietis,piemīt apbrīnjamais talants pievilkt cilvēkus ar smaidu vien- silts, dienvidniecisks šarms. Pilsētnieciskā burzma + nedaudz provinciāls šarms, radot vēlmi nogaršot ne tikai maizītes, bet visu kopējo atmosfēru. Mazā telpa vienlaicīgi pluss un mīnuss. Apsēžoties pašā galā, iespējams redzēt visus , un tad var mierpilni nodoties savai mīļākajai nodarbei - cilvēku vērošanai. Šoreiz tā bija pakārtota nodarbe, jo  interesants sarunu biedrs ir pārāks.

Pats svarīgākais, ka katru vietu īpašu darīja tajā satiktie cilvēki un to stāsti. Tāpēc izvēlies rūpīgi ar ko dodies notiesāt pēcpusdienas kafiju, vakara kūciņu. Laba kompānija jebkurai vietai piešķris papildus šarmu.

Par koku

Tev ir savs koks ? Man ir!

 Kaut gan bieži  gribas no tā atbrīvoties- aizsedz sauli, parāk daudz lapas, kas katru rudeni jāvāc. Tiem  kam ir dārzi, sapratīs par ko runāju. Bet, kurš gan cits mani sagaida mājās vienalga kādā dienas daļā,laika apstākļos. Koks stāv un pacietīgi gaida. Pat ne pacietīgi, tā ir visa viņa dzīve. Cik  atceros sevi, koks pie mājas ir audzis, arī daudzus gadus pirms manis. Maza būdama centos apķert to ar abām rokām, kas, protams, bija bezjēdzīgi  līdz šai dienai. 

Var izšķirt divu veidu varenumus. Viens, kad stāvu zem tā un skatos kā tā zaru žuburi sniedzas debesīs, mēģinādams aizķert mākoņa maliņu. Otrs, kad mājas otrajā stāvā, skatoties pa logu, esmu jau tuvāk galotnēm, vietai, kur tumšajā stumbra caurumā mājo putni. Vienu brīdi liekas, ka koks ir rokas stiepiena attālumā, bet tā ir tikai ilūzija, kas ļauj justies cilvēkam varenam, ka visu varu, visu drīkstu un nekas nav neiespējams. 

Novēlu arī Tev atrast savu koku. Jo tas ne tikai aizsedz sauli vai apgrūtina dzīvi, bet sniedz neizsakāmu enerģiju, ko es pēdējo reizi sajutu saulaini aukstā marta sestdienas rītā. Atliek vien  pavērties augstāk par ierasto skata līmeni.