Tev ir savs koks ? Man ir!
Kaut gan bieži gribas no tā atbrīvoties- aizsedz sauli, parāk daudz lapas, kas katru rudeni jāvāc. Tiem kam ir dārzi, sapratīs par ko runāju. Bet, kurš gan cits mani sagaida mājās vienalga kādā dienas daļā,laika apstākļos. Koks stāv un pacietīgi gaida. Pat ne pacietīgi, tā ir visa viņa dzīve. Cik atceros sevi, koks pie mājas ir audzis, arī daudzus gadus pirms manis. Maza būdama centos apķert to ar abām rokām, kas, protams, bija bezjēdzīgi līdz šai dienai.
Var izšķirt divu veidu varenumus. Viens, kad stāvu zem tā un skatos kā tā zaru žuburi sniedzas debesīs, mēģinādams aizķert mākoņa maliņu. Otrs, kad mājas otrajā stāvā, skatoties pa logu, esmu jau tuvāk galotnēm, vietai, kur tumšajā stumbra caurumā mājo putni. Vienu brīdi liekas, ka koks ir rokas stiepiena attālumā, bet tā ir tikai ilūzija, kas ļauj justies cilvēkam varenam, ka visu varu, visu drīkstu un nekas nav neiespējams.
Novēlu arī Tev atrast savu koku. Jo tas ne tikai aizsedz sauli vai apgrūtina dzīvi, bet sniedz neizsakāmu enerģiju, ko es pēdējo reizi sajutu saulaini aukstā marta sestdienas rītā. Atliek vien pavērties augstāk par ierasto skata līmeni.
Manu koku nozāģeja!!
AtbildētDzēst