Ekskluzīvais meiteņu izbrauciens

Brīvdienās pirmo reizi sanāca nokļūt Madonā. Neesmu no tām, kas visu izņemot Rīgu uzskata par laukiem, bet šoreiz es tā tiešām jutos- lauki, dziļi lauki ( mans mērķis nav kādu aizvainot). Esmu pārāk iedzīvojusies pilsētā, un nepieciešama tā sajūta, ka apkārt viss notiek, un ja arī cilvēki nav uz ielas, pietiek ar apziņu par viņu eksisteci. Bet taja pašā laikā ir liela apņēmība  redzēt pēc iespējas vairāk, tomēr tik  daudz neredzēta ir tepat Latvijā.
 Viss  kluss un  tukšs. Iespējams to var norakstīt uz vietējo pasākumu Mūzikas skolā. Vismaz tā izspriedām, jo vienīgā vērā ņemamā dzīvība bija sievietes tautas tērpos, kas devās uz Mūzikas skolu.
  Bet savādāk- kur dzīvība ? 

Vietējā dāvanu bode, kura diemžēl 7dienā bija ciet. Gāja garām prieks ievērtēt, ko šādos veikaliņos piedāvā ārpus Rīgas. 

Ja godīgi, tad īsti nesapatu, kas šī par iestādi- kaut kas saistībā ar baznīcu, bet šaubas rada uz ēkas otras puses atrodamās ilustrācijas. Kāda mūsdienīga interpretācija par tēmu-baznīca.

Kavēšanās Lieldienu noskaņās.

Pilsēta maza, bet ar siltu noskaņu. Noteikti vajag izbrauk ārpus Rīgas, lai uz sevi izjustu, ka ne visi dzīvo Rīgā, un, ka Rīgas ceļi nemaz nav tik briesmīgi, jo šie bija super- nebraucami.
Bet pateicoties aukstajam laikam, 7dienas brīvdienai tikām pie ekskluzīvām pusdienām mašīnā- pašā pilsētas centrā. Domāju šādiem braucieniem piestāv kartupeļu pankūkas ar lasi un kafija no termosa, kurai mazliet jūtama termosa dīvainā piegarša. Tika izbaudīta lauku romantika pilnā apmērā.
Ak, jā! un 7dienu vakaros brauc labākie studenti uz Rīgu.
Uzsmaidiet biežāk tiem mašīnu pasažieriem, ko apdzenat.