Pirms gada, kad oficiāli varēju atzīmēt bloga pirmo ierakstu klusēju un neko neteicu. Arī šogad 30.05. neliekas, ka vajadzētu vest svinīgas runas vai raut vaļā šampanieti.
Drīzāk pašai gribas sevi uzslavēt, ka divu gadu garumā neesmu šai rakstīšanas padarīšanai atmetusi ar roku. Ja no sākuma likās, ka pēc mēneša vai diviem atmetīšu ar roku, tad galarezultāts izrādās pavisam savādāks. Ir bijušas mazākas vai lielākas pauzes, bet blogs ir kļuvis par vienu svarīgu manus dzīves sastāvdaļu. Savā ziņā atskaites punkts pašai sev. Lieki piebilst, ka mūsu ikdienā ir tik, tik daudz skaistu mirkļu, sajūtu. Žēl, ka to visu nevar piefiksēt, atliek tikai visu darīt ar plaši atvērtām ausīm un acīm.
Tāpēc šodien vienatnē nosvinēšu savus mazos, personiskos svētkos ar kūkas gabaliņu un labu mūziku fonā. Un piedomāšu par visiem tiem, kas uzdeva jautājumu- kad būs nākamais bloga raksts ?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru