Cilvēku prātos atvasara laikam sākas ar septembri, kad jāatgriežas darba dunas realitātē, septembri pavadot ar pačīkstēšanu par aizgājušo vasaru un siltumu, kas mums ziemeļniekiem jāgaida atgriežamies līdz vēlam pavasarim.
Bet man atvasara ir jau sākusies- pēdējā septembra nedēļā, bet nedēļa pirms atgriešanās pie 6 darba dienu nedēļas, studentu pārpildītiem vilcieniem un oficiālās vasaras beigām.
Patiesi esmu apmierināta , ka beidzot cilvēki atgūs savas patiesās emocijas, bez vasaras pārspīlējuma un stresa, kad tie naidīgi skatās viens otru, lai tik otrs neapsēstos brīvajā vietā Jūrmalas vilcienā vai automātiski velk ķeksīšus savā pasākumu sarakstā, lai oficiāli varētu atskaitīties, ka bijis vasaras "krutākajā"pasākumā. Lai gan izsalkums pēc siltiem vakariem ir pamatīgs arī man, tomēr pēc vispārējās sajūtas vasarai trūkst intimitātes.
- Otu attēls no kādas brīnišķīgas dāņu mākslinieces publicētajiem studijas attēliem. Visu studijas skaistumu var atrast TE. Tiešām vērts mājas lapā aplūkot baleta tērpu zīmējumus, ko pati drošvien šonakt skatīšu apagarotām acīm , lai rīt no rīta pārdzīvotu , ka pirmajā dienas pusē ir darbs, nevis mājas ar skiču bloku un zīmuļiem.
P.s. Kāpēc indiāņu vasara? Kā izrādās angliski atvasara ir indian summer. Skaisti- gluži kā vesela aina no vecas amerikāņu filmas.
Es šo vasaru noķēru tikai augustā,man liekas,ka baudu pilniem malkiem...atvasara būs vēlāk;)
AtbildētDzēst