Ja varētu izvēlēties profesiju, vienalga cik sirreāla tā būtu, es būtu arhitektūras skatītāja, lai pēc tam gūtie iespaidi gultos uz akvareļu papīra.
Nevis zinātnieks, kas rokas pagātnē, bet vienkārši vēro mājas, to, kas ir šeit un tagad- kā tās izskatās, kas tajās dzīvo, lai pēc tam uzliktu uz papīra ar krāsām vai uzsūktu māju vizuālos apveidus sevī. Mājām kā celtnēm ir īpašs šarms, divu vienādu nebūs, tām ir tik daudz detaļu, kam pievērst uzmanību- logi, durvis, balkoni, turpinot šo sarakstu bezgalīgi. Aizbraucot vai uz Latvijas mazpilsētu, vai metropoli Barselonu- zinu, ka bildēšu tikai un vienīgi mājas.
***
If I could choose profession no matter how surreal it is I would just looking at buildings. I don`t talk about historical researches. It`s like social and aesthetic process to see all these details like doors, windows balcony and so on. There no two identical houses and no identical stories about them. If in childhood I painted only women, hope someday it would be houses. I can go to some small town in Latvia or to metropolis Barcelona, but I know that I couldn`t stop of taking photos of houses.
Zīmēšana, tie ir nebeidzami eksperimenti * Painting, it`s experiments all the time |
***
Apmēram pirms gada, pēc skolas laika, pieķēros atkal akvareļiem. Pirmais stāsts par tiem atrodams te.
Approximately before year I discover for me watercolors one more time after primary school. First story you can find here.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru