Rudenī ir jau gads riņķī, kopš Colette priekš manis pārtapa par ko vairāk kā franču dāmas vārdu manā mīļākajā grāmatā. Zem tā paliku apakšā to visu, ko daru un radu- papīra dekorācijas, kartītes, zīmējumus un citas vizuālās idejas.
Laiks skrien tiešām lieliem, plašiem vēzieniem, un gada laikā ir pieredzēts gana daudz, lai domātu par jauniem nākotnes plāniem, sperot soli uz priekšu.
Bet pagaidām par to, kas ir bijis.
Ir bijusi milzu dzīves skola simtu un vienu reizi pārdomājot to, ko un kā daru. Cik daudz tas vispār nepieciešams, kāda jēga utt. Bet vienmēr tik atgriezos atpakaļ pie Colette ar stingru pārliecību, ka jādara tas, kas tiešām pašam no sirds sagādā prieku, lai cik banāli tas neizklausītos. Tātad, vairāk darīt un mazāk filosofēt, kas, manuprāt, piemeklē katru, kas cenšas attīstīt pats savu ideju.
Ir izsūtītas, dāvinātas, atdotas tālāk daudz kartītes, katra ar savu lielo "ES", jo ikviena no tām ir paņēmusi manas vislielākās rūpes un labākās domas. Ir zīmēts pa agriem rītiem, un vēliem vakariem, joprojām mācos smuki rakstīt.
Te varētu daudz un dikti rakstīt, bet labāk jāskatās bildes.
Lieku te dažas iekšā blogā un redzu, ka tiešām daudz ir rakstīts, taisīts, domāts, lolots un pat ataust atmiņā sen nepaveikti darbi, ko tiešām gribas īstenot, bet kas pazuduši pierakstu klades lapās.
Un tā sajūta ir pasakaina, kad kāds iegādājas manis veidotu kartīti un nododu tālāk daļiņu sevis. Ceru, ka ar katru kartīti saistās kāds skaists un patiess stāsts.
Tālāk mazs vizuāls ieskats, bet vairāk var redzēt un sekot līdzi zemāk minētajos sociālajos tīklos, meklētājā rakstot Colette Deko.
Home, sweet home. |
Kur gan citur viss notiek, ja ne virtuvē. |
Ar virteni logā. |
Uz kāzām |
Colette Deko atrodama
Kartītes, dekorācijas var pasūtīt un iegādāties rakstot privāti.