Smarža vasarai

Kad rudens ir tepat ap stūri, nolēmu veikt tādu kā vasaras mini kopsavilkumu. Diemžēl nepameta sajūta- tulīt, tulīt sāksies vasara. Lai varētu ar visām maņām sajust- vasara ir klāt. Jāatzīst,šī vasara patiesi bija raiba un negaidītiem piedzīvojumiem pilna.
Atliek tikai atcerēties un pasmaidīt.

Pirmo reizi braucu kārtīgā laivu braucienā- pa Daugavu. Tagad mani ar šo upi saista pavisam citas sajūtas. Braucot ar vilcienu pāri dzelzceļa tiltam, skatos uz Daugavu un saprotu cik gan upe ir bezgalīgs jēdziens, tas nav tikai objekts, kas atzīmēts kartē. 

Mans laivu brauciens nebija  cīņa pret straumi un krāču pārvarēšana. Tas bija ar matu mazgāšanu Daugavā, , nagu lakošanu, mūzīkas klausīšanos...Nevis stress par to cik daudz nobraukt, bet chill.

The Scoop- Izcila Woody Allen filma, kurā viena no galvenajām lomām tikusi pašam režisoram. Intriga, kas
 saglabājas visas filmas garumā, spēlējoties ar manu prātu - ir vai nav galvenais varonis slepkava.

Saulrieti. Šajā vasarā esmu kā apmāta ar saulrietiem. Varētu tos fotogrāfēt vienu pēc otra. Liekas, ka tas mainās ik pa minūtei un kļūst  vēl apbrīnojamāks. Bet diemžēl to nevar nofotogrāfēt. Var, bet tajā trūks realitātes vienreizējā sajūta un kadrs, ko var noķerts tikai un vienīgi ar savu acu skatienu. 

Vasaras plānā bija izlasīt grāmatas no mana jau ļoti garā saraksta. Kā zināms, labāk neplānot- neizlasīju nevienu no tām. Bet toties izlasīju kādu, kas nebūt nebija sarakstā- Dž. D. Selindžera " Uz kraujas rudzu laukā".  Par jēgu. Par to vai  tas ir vajadzīgs, ko daram vai nedaram. Par to cik nozīmīgi ir mazi ikdienišķi sīkumi. Grūti pateikt par ko ir šī vai cita grāmata, katrs saturu uztvers pēc savas unikālas, subjektīvās pieredzes. Bet bija vērts lasīt.

  Dziesmas līdz manīm nokļūst dīvainos veidos. Šī No light, No ligt  bija zināma jau labu laiku atpakaļ.  Vienu vakaru skatoties CSI, sērijas beigās sāka skanet šī dziesmam un BUMS ! Pēkšņi uz to " paskatījos" pavisam citām acīm un ausīm. Viens klikšķis un dziesma skan uz repeat  austiņās, ejot pa ielu.

Vislabākie ir nejauši noķerti kadri un spontānas situācijas ar negaidītu iznākumu.

 Tādu šovasar bija daudz.

Šovasar bija vēl daudzi brīnišķīgi  mirkļi, sajūtas, piedzīvojumi.
Visu nevar spēt uzskaitīt, un nemaz nevajag, savādāk var ko svarīgu palaist garām.

Par mīlestību!

Līdz manīm filmas parasti nonāk ar novēlošanos. Arī šī oskarotā filma- Walk the line (2005). Filmas pamatā ir kantrī mūziķa Johnny Cash un viņa liktenīgās sievietes  June Carter dzīve. 

Nezinu cik  filmas saturs bija autentisks, jo pirms kāda laika lasīju žurnālā " Santa", ka nebūt viss filmā atspoguļotais atbilst patiesībai. Bet tas neliedz baudīt filmu, tvert kantrī mūzikas skaņas un Reese tērpus. Laiks, kad modē bija sievišķība.

Prieks, ka šī aktrise saņema Oskaru par labāko sieviešu lomas atveidotāju.

Filmā lieliski tiek atspoguļots kā sieviete spēj  "celt" vīrieti. Un pierādās, ka sievietēs tiešām ir liels spēks. Bet, jā,ne vienmēr tas tikai "ceļ".

Tas pats attiecināms arī uz vecāku mīlestību, vai gluži otrādi naidu, negatīvām jūtām, kas tiek vērstas bērnam jau no bērnības, vainojot viņu traģiskos notikumos, kur nav vainīgs.

Filma par mīlestību pret sevi, ģimeniskām saitēm un tiem, ko sastopam, lai mīlētu, jo tam tā vienkārši jānotiek.

IEDVESMAI-JA PAŠIEM NAV, TAD JĀPASAPŅO

 ELEGANTI ATPŪŠOTIES

VASARAS "AUTIŅŠ"

BALONI + PRIEKS

SARKANAS LŪPAS

IKDIENIŠĶĀS BAUDAS 

DIOR + ILŪZIJA

Brīdi pirms..

Dodamies ceļā. Četrotne, kas devās pļavā.

Brīdi pirms došanās pirtī nevar iztikt bez pirts slotiņas  sasiešanas, attiecīgo zāļu atrašanas. Ticu, ka katrai Latvijas zālei, un pat nezālei ir savs spēks, enerģija, un jāzina tikai īstais veids kā tās pielietot. Ne jau katrā pļavā atradīs visu, ko sirds kāro, bet pēc iespējām mana pirts slotiņa sastāvēja no: 

vībotnes (nezāles, kas glabā ārstnieciskas īpašības ), lai nesāp locītavas 

bērza, lai āda tiktu attīrīta 

pelašķa, lai noņemtu ikdienas stresu 

un vienas nezināmas zāles, kurai bija gaiši lillā ziedi- tas visas pirts slotas skaistumam.

Pirts slotu griešanai, glabāšai ir daudz un dažādi nosacījumi, lai to iedarbība būtu pēc iespējas efektīvāka, un mūsu organisms no spēcinoša procesa neuzņemtu negatīvas vielas un enerģiju. Es to sauktu par veselu zinātni.

Diemžēl  ievēroju visai maz no tā visa, bet tā kā esmu vēl  iesācēja pirts lietās, mācos tikai ko un kā labāk darīt. Bet tikmēr manuprāt jāvadās pēs savām sajūtām- tās nepieviļ.

 Galvenais palīgs zāļu griešanā.

Un kas notika, pēc tam, kad slotiņas bija savāktas, vēsture klusē.

 Vienīgi varu pateikt - gaiss smaržoja un spēki tika atgūti jaunajai nedēļai.