Līdz ar kaķa mieru tiek sagaidīts rudens, kad dabas spēks laužas ārā caur visām vīlēm, neļaujot atslābt ne mirkli, - darbi, skolas, talkas un citas lietas, kas padara šo gadalaiku jo īpašāku.
 |
| Rudens- tas ir "tuntuļlaiks"- adītas šalles, cimdi, cepures, zeķes- viss , kas dod to mājīgo siltumu. |
Ungurmuiža, kas ikvienā reizē man piespēlē piedzīvojumus. Rīta izbrauciens ar velo uz 15km attālo muižu bija nieks vien, ņemot vērā to visu skaisto, ko nācās piedzīvot. Tas miglainais rīts un lapsu lēkāšana pa pļavu kārtējo reizi atgādināja cik gan tālu ir visu laiku būts no patiesām vērtībām- dabas.
Kaut pavisam nedaudz, bet pieliku savu pirkstu gastronomisko performanču cikla "Rudens" tapšanā. Pēc visa redzētā gribas teikt, ka ģeniālas idejas nav viena cilvēka radošais lidojums, bet komandas darbs, kas spēj viens otru papildināt, iedvesmot, paturpinot vienam otru. Tās ģeniālas trakās idejas norodas no zila gaisa, bet gan no paša procesa- domājot, darot, izmēģinot un papildinot gan pašam sevi, gan citus.
 |
| Ungurmuižas rudens pārvērtības. |
 |
| "Malas" pēcremonta gaismiņu spīdums, kad pašam ir patiess prieks par padarīto, neskatoties uz smilšpapīra noberztām rokām, un drēbju kaudzes, kas iemieso vien remonta putekļu kaudzi. |
Bez kūkām nekādi- jāsvin, jāpriecājas un jādodas ciemos, neskatoties uz veicamo attālumu. Tāpat kā bērnībā, brauciens autobusā ir mirklis, kas piesēsties loga pusē, un atslēgties, lai nodotos savam mīļākajam ceļa posmam Cēsis- Līgatne. Pēc tam var sākt meklēt grāmatas, pierakstu blokus un citas noskaņojumam atbilstošas izklaides.
Uhh, cik labi ir dzīvot zelta rudenī, nevis braukt to skatīties - Cēsis. Vai tas ir gājiens uz darbu, vai uz veikalu, vienalga kur- tas smukums tepat apkārt, rokas stiepiena attālumā, ir atrodams un izdzīvojams. Vislabāk tas izdarāms negaidītu ciemiņu kompānijā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru