Šodien beidzot sāksies projekts, kura dēļ galvenokārt braucu uz Atēnām- Not another blow job, jeb par bezdarbu jauniešu vidū. Būsim pārstāvji no Latvijas, Grieķijas, Ungārijas, Slovēnijas, Spānijas un Zviedrijas.
Bet pirms došanās uz Olimpisko ciematu, ēdot brokastis gar balkonu nobrauc vīrietis vecā mašīnā ar piekabi. Kā izrādās viņš kolekcionē vecās mantas. Caur skaļruni viņš aicina atdot vecās lietas sev.
Dienvidu valstis katrā ziņā ir manējās, nezinu kur vēl var ar tādu vieglumu dzīvot un justies, dzīvot pēc sajūtām, nevis pēc tā ko un kā cilvēki padomās. Kā grieķi saka viss ir chill, līdz jāsaskaras ar bezdarbu. Visur savi + un -
Dzīvība sākas uz vakara pusi, pilsēta atdzīvojas, un nav vairs tik karsts.
Dzīvība sākas uz vakara pusi, pilsēta atdzīvojas, un nav vairs tik karsts.
Bet kur gan citur, ja ne Grieķijā, pusnaktī savos mājas šortiņos, kuros es nemūžam neietu uz ielas LV, doties uz vietējo ēstuvi, lai iegādātos grieķu hamburgeru souvlaki.
Te ir sutīgi, staigā kā gribi, un neviens nedomās "kā tu varēji tādā izskatā iziet no mājas laukā".
Un grieķu valoda pat skan līdzīgi kā mana iemīļotā spāņu. Bet salasīt kaut ko vai nojaust, ko runā cilvēki , man ir neiespējamā misija.
Te ir sutīgi, staigā kā gribi, un neviens nedomās "kā tu varēji tādā izskatā iziet no mājas laukā".
Un grieķu valoda pat skan līdzīgi kā mana iemīļotā spāņu. Bet salasīt kaut ko vai nojaust, ko runā cilvēki , man ir neiespējamā misija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru