Mazliet turpinājums vakardienai, pirms ķeros klāt jaunajiem iespaidiem.
Tiku veiksmīgi līdz Atēnām. Diemžēl ne žurnāls, ne āboli vai filma nespēja glābt no nīkšanas lidostā. Nevienai nodarbei nespēju līdz galam sakoncentrēties. Gaidot savu lidojumu, pirms mana reisa viens bija uz Rīgu, pavisam jocīgi visapkārt bija dzirdēt latviešu valodu.
Uz Frankfurti braucot tiku pie mazas maizītes, gaļas kotletītēm, kas smaržoja pēc Narvesen hotdogiem. Uz Atēnām bija jau biezputra, mērce, dzēriens un šokolāde. Vienalga kā garšoja, galvenais, ka ēdiens. Ak, un jaukās stjuartes. Saprotu, ka viņām jābūt laipnām, smaidīgām. Bet dažkārt tomēr nedaudz par daudz smaida, gribējās dabiskāk. Vienu otru noteikti ikdienā nepazītu, kosmētika kā uz karnevālu.Tie jau tādi sīkumi.
Uz Frankfurti braucot tiku pie mazas maizītes, gaļas kotletītēm, kas smaržoja pēc Narvesen hotdogiem. Uz Atēnām bija jau biezputra, mērce, dzēriens un šokolāde. Vienalga kā garšoja, galvenais, ka ēdiens. Ak, un jaukās stjuartes. Saprotu, ka viņām jābūt laipnām, smaidīgām. Bet dažkārt tomēr nedaudz par daudz smaida, gribējās dabiskāk. Vienu otru noteikti ikdienā nepazītu, kosmētika kā uz karnevālu.Tie jau tādi sīkumi.
Sēžot pie saviem vārtiem, sapratu, ka esmu īstajā vietā, ne jau tikai pēc norādēm biļetē. Bet arī cilvēkiem, viennozīmīgi tie izskatījās pēc grieķiem. Lai vai kā Rīgas mazā lidosta divos aspektos ir parāka par Frankfurtes lielo. Pirmkārt ērtāki krēsli ar iespēju kājas sacelt gaisa, un otrkārt, internets visu laiku pa brīvu. Tomēr 5 stundas gaidot lidostā prasās kā sevi nodarbināt ar kādu nodarbi, kas neprasa lielas koncentrēšanas spējas.
Kā jau minēju esmu sajūsmā par lidostu kā tādu, par visu to, kas notiek līdz ar lidmašīna nolaišanos līdz pacelšanās mirklim. Viss viens liels mehānisms, kurš nekad neapstājas.
Lidojumu varbūt nedaudz patraucēja krācošais grieķis, un vēl viens kurš noteikti bija dzēris. Vienīgais pa visu lidmašīnu skaļi bļaustījās, smējās, un kādai nepazīstamai sievietei stāstīja par Ziemassvētku vecīti.
Bet tagad šķiet, ka esmu nonākusi paradīzē zemes virsū. Tik silts, ka sēžot uz balkona, paliek karsts. Gribot negribot jāiet iekšpusē. Kā aizgāju pa nakti gulēt tā līdz rītam jutos kā ballītē. Balss skaļumi ir vienkārši nepārspējami. Un darbība visapkārt visu nakti. Mazās ieliņas, nepārtrauktais šums. Pavisam cita mentalitāte kā latviešiem.
Šodienas plānā Atēnu apskate, saules baudīšana, tā kā vēlāk arī kāds foto.
Gribu redzēt visu, visu. Man liekas ķīniešu tipa tūristi nav jāmeklē nekur tālu. Viena tāda tagad raksta šīs rindas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru