Šodien noķēru sajūtu- visa pasaule pie manām kājām, un esmu tikai pavisam, pavisam maza daļiņa no kosmosa. Pozitīvā nozīmē sajutos kā daļa no vēstures. Akropole, kas līdz šim redzēta tikai grāmatās, un it kā mācīti vispār zināmi fakti par to- tagad manā acu priekšā. Bet tas nav galvenais. Galvenais emocijas, ko šīs vietas sniedz. Nerealitāte realitātē.
Uhh, kā dievinu šo vieglumu, kas valda visapkārt, neskatoties uz to, ka rīt gaidāms streiks, un viņus arī piemeklējusi krīze. Visu nosaka vispārējā attieksme pret dzīvi.
Autobusi nebūt nav labākajā stāvoklī, bet viņi vnk bliež pa ielām kopā ar motorolleristiem. Veikalā mazo naudu neprasa. Jāmaksā 5,31 eiro, paņēma tikai 5.
Vieglums un sajūtas, ko esmu gaidījusi jau sen.
Apnicis latviešu vēsums, ieraušanās un koncentrēšanās uz sevi.
Apnicis latviešu vēsums, ieraušanās un koncentrēšanās uz sevi.
Ierasts skats no pašreizējām mājām. Rīt sāksies projekts, un dzīvosimies pa Olimpisko ciematu.
Parkā.
Visa pasaule pie kājām.
Mirkļi, kuru dēļ ir vērts dzīvot !
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru