Stāsts par..

Stāsts par savu vēju matos un galvā. 

Par to kā sperot vienu soli uz priekšu, reizēm sanāk apgrieztais process. Nekad nevar zināt, kas sekos pēc viena sperta soļa- kustība uz priekšu vai atpakaļ.
Bet ,kas nemainās, tas nepastāv. 

 Par taureņiem, kas vēderos nedzīvo tikai pavasarī. 

 Rūpīgi pret tiem izturoties un saudzējot tos,taureņi  izdzīvo visu gadu- satiekot savus cilvēkus, pieņemot jaunus izaicinājumus, pasakot paldies, darot lietas, klausot sev un savām sajūtām. Vienkārši baudot dzīvi.

Par leduspuķu vēso, bet reizē silto sajūtu.

 Istabā jūtams manāms vēsums, un paskatoties uz loga pusi, nepamet sajūta, ka būs logā " uzziedējusi" leduspuķe.

Mākslas darbs, kura radīšanā nepiedalās cilvēks. Tāpēc -pirmatnējs un īsts.