Internets viesnīcā ir kā septītais pasaules brīnums. Cik pēkšņi parādās, tik ātri pazūd. Bet varbūt tā pat labāk. Ppirmā eiforija pazudusi, un redzu visu mazliet kritiskāk. Pašiem cilvēkiem trūksts apņemība un vēlme ar sava darba ieguldīijumu tikt ārā no krīzes. Cita domāšana un attieksme pret dzīvi, pasauli vispār. Bet šā vai tā dienvdnieciskais vieglums saglabājas un apzinos ka pēc dažām dienām būs pavisam grūti atgrieztiez realitātē. Un domāšu par to kur dabūt jaunas lidmašīnas biļetes.
Atēnas liekas, kas pavisam pretējs Latvijas ainavām. Visur, kur skatos apkārt kalni, un vesels klajums ar dzīvojamajām mājām.
Akropole pilna ar cilvēkiem, suņi tāpat kā uz ielām guļ, tā arī šeit. Suņi ir visur un daudz.- izgājuši nelielā pastaigā.
Uz pludmali braucām pusotru stundu sabiedriskajā transportā.
Bija tā vērts un ne vienmēr nepieciešams karsts laiks. Vēl labāks mēdz būt rudenīgais skarbums, kad pašai negaidot, tomēr sanāca nopeldēties. Par spīti stiprajam vējam ūdens pietiekami silts. Uz jūru gribējās tāpēc vien tikt, lai vienkārši sajustu- jā es esmu vidusjūrā. Par sāls trūkumu jūrā nevar sūdzēties. Saulriets bija ļoti skaists, bet cik nu labi to var nobildēt no ātri braucoša autobusa.
Pēc brauciena noteikti, ka ilgi vēl neēdīšu makaronus, tos esmu saēdusies visos iespējamos veidos. Plus vēl ēdieni eļļā un baltmaize katrā ēdienreizē. Ēd ko vēlies, visiem ēdieniem viena asa garša.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru